Trīsgadīgais mazais cirslis.
Oktobrī manos divos blogos, tas nozīmē tajā un otrajā (mazākajā):
bija apm. 2500 lapu skatījumu. Liels paldies Jums, Cien. Lasītāji, ka mēs varam satikties arī šeit. Kaut gan fiziski esam tālu, bet tas netraucē satikties Patiesībā, Jēzū Kristū un visās šajās mazās skaistās patiesībās, kuras mums nāk atklāt - pirmo reizi vai no jaunā - katru dienu.
Tomēr es šeit Jums atgādināšu kādu mazu ziņu no šā bloga sākumiem kā mazu ziediņu, lai es neaizmirstu par šo perspektīvu, kurā pat vislielākie šīs pasaules spēki ir bezspēcīgi, par pazemības pespektīvu, kuru sv. Francisks izteica īsā lūgšanā:
"Kas Tu esi? Dievs. Kas esmu es? Grēcinieks".
Lūk, ziņa no 3.11.2014.g.:
Mazais cirslis un ziloņi
Palasīju dažas lietas internetā. Tās bija ļoti ļoti gudras lietas.
Par to, cik skaista ir pasaule, cik vērtīga ir pasaule un tajā cilvēks,
kādas milzīgi lielas un skaistas skolas būvē, kādi gudri skolnieki un
studenti tajās mācīsies, cik brīnišķīgie līderi staigās pa visu Latviju,
cik lielas lietas notiek pasaulē, Latvijas valsts var palīdzēt citām
valstīm, daudz laimīgo un daudz nelaimīgo, nedrīkst domāt citādāk, jāiet
uz priekšu kopā kopā, brīnišķīgie projekti, nopietni un droši, Rietumu
civilizācija, procesi un procesi, un procesi, zīmogi, atļaujas,
certifikāti, autoritātes, vienīgais attīstības ceļš, draudzība ar dabu,
bērnu tiesības, ģimene ir slikta...
Es skatos uz savu blogu, kā mazais cirslis uz savu dārziņu un nopūtu: Labi,
ka vēl ir, ka lieli ziloņi to neieraudzīja un neuzrakstīja kādu jaunu
likumu. Kādu? Piemēram: nevar rakstīt blogu. Ja tu gribi rakstīt blogu,
tev vajag pabeigt blogeru fakultāti universitātē, jāizlasa 2015
grāmatas, jāsaliek 1945 eksamenus, jāstrādā 2 gadus arhīvā, 5 gadus
biblitēkā, katru gadu jāraksta bloga projektu, jāsalasa zīmogi,
paraksti, jāpiedalās blogeru arodbiedrībā, jāpiedalās gājienos u.t.t. un
tad tu varēsi sākt blogu, bet katru tekstu pirms publicēšanas jānes uz
novada izglitības direktoru, lai saņemtu pēc nedēļas atļauju pēc
"uzlabošanas"...
Vai man drīkst rakstīt blogu? Kāpēc šis blogs? Lūk, viena no atbildēm (jo iemesli ir daži, nevis viens) ir šāda: Kur
tikai ir cilvēki, priesteris grib sludināt Labo Vēsti, Evaņģēliju, par
Jēzu Kristu, Kas ir vienīgais Pestītājs, Kas atbrīvo ticīgo cilvēku no
grēka verdzības, no bailēm, no sistēmām, kas nicina cilvēka cieņu. Uz
cilvēku, uz personu, jārunā nevis ar gudriem vārdiem, bet ar
vārdiem, kuros ir Dieva spēks. Tikai tad, kad sludināšana ir ar sāli,
rodas ticība. No klausīšanās rodas ticība. Jāsludina Dieva vārds dzīvē,
cilvēkā vidē, tas nozīmē arī internetā un tajā mazā fragmentiņā, kas
saucās "blogosfēra".
Ir vakars... pēc dienas sagurums,kad ieeju Jūsu blogā,tad uzpildos ar tik daudz pozitīvām emocijām,jo Jums piemīt ļoti laba humora izjūta.Mazais cirslis,bet uztur divus blogus,ko es uzzināju tikai šodien...
AtbildētDzēstKad sāku iepazīt sv.Franciska garīgumu,tad nodomāju,ja es varētu dzīvot tajā gadsimtā,kad viņš,tad būtu tik jauki,bet šogad septembrī es iepazinu Jūs un Jūsu blogu,kurā Jūs tik daudz rakstāt par sv.Francisku un jūtos tik priecīga,ka pateicoties Jums un Jūsu rakstiem varu bagātināt savu garīgo dzīvi.Jūs mums esat vajadzīgs,lai Dievs svētī.
Paldies.
AtbildētDzēstBet zini, Dievam ir daudz lielāka humora izjūta. Un pacietība bez salīdzinājuma lielāka. Dievs ir Mīlestība, Žēlsirdība, Patiesība, Gudrība. Un dod mums pieeju pie Sevis - Jēzū Kristū. Kā? Caur ticību, proti, caur Baznīcas ticību. Aicinu lasīt šodienas ziņu.