[6. Nodaļa]
1
Lai brāļi neko sev nepieņem īpašumā,
un par žēlsirdības dāvanu ubagošanu un par slimiem brāļiem.
2
Brāļi
lai neko sev nepieņem īpašumā, ne mājas, ne vietas, ne citas
lietas. 3
Un kā
svētceļinieki un atnācēji (sal. 1Pēt 2,11) šajā pasaulē,
kalpodami Kungam nabadzībā un pazemībā lai iet paļāvīgi pēc
žēlsirdības dāvanām, 4
un
viņiem nav jākaunējas no tā, jo Kungs priekš mums sevi izdarīja
nabagam virs šīs zemes (sal. 2Kor 8,9). 5
Tā
ir šī visaugstākās nabadzības (sal. 2Kor 8,2) virsotne, šī
[nabadzība] jūs, manus visdārgākus brāļus, dibināja par debesu
valstības mantiniekiem un karaļiem, darīja par nabagiem (sal. Jēk
2,5) [laicīgās] lietās, pacēla ar tikumiem. 6
Tā
lai ir jūsu daļa, kura aizvedīs dzīvo zemē (sal. Ps 141,6). 7
Tai,
vismīļākie brāļi, pilnīgi pievienodamies, neko citu mūsu Kunga
Jēzus Kristus vārda dēļ nekad zem debess negribējiet [...]. 8
Un,
jebkur brāļi ir vai satiktos, lai savā starpā attiecās kā
mājinieki. 9
Un
lai droši atklāj viens otram savas vajadzības, jo, ja māte baro
un mīl savu miesīgu dēlu (sal. 1Tes 2,7), cik rūpīgāk [brālim]
jāmīl un jābaro savs garīgais brālis? 10
Un,
ja kāds no viņiem saslimotu, citiem brāļiem jākalpo tam [tā],
kā viņi gribētu, lai viņiem kalpotu (sal. Mt 7,12).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru