[10. Nodaļa]
1
Par brāļu brīdināšanu un labošanu.
2
Brāļi,
kuri ir citu brāļu ministri un kalpi, lai apmeklē un brīdina
savus brāļus, un pazemīgi un ar mīlestību tos labo, nepavēlēdami
tiem neko, kas būtu pret savu dvēseli un mūsu regulu. 3
Brāļi,
kuri ir padoti, lai atceras, ka Dieva dēļ atsakās no savas gribas.
4
Tāpēc
es viņiem stipri pavēlu, lai klausītu savus ministrus visā, ko
apsolīja Kungam sargāt un kas nav pret dvēseli un mūsu regulu. 5
Un
jebkur ir brāļi, kuri zinās un sapratīs, ka nevar garīgi sargāt
regulu, var vērsties pie saviem ministriem un viņiem tas jādara.
6
Ministriem
ar mīlestību un labestību tie jāpieņem, un lai parāda tiem tādu
sirsnību, lai tie varētu runāt un darīt ar viņiem kā kungi ar
saviem kalpiem; 7
tam tas
jābūt, lai ministri būtu visu brāļu kalpi. 8
Es tad
brīdinu un pamudinu Kungā Jēzū Kristū, lai brāļi sargātos no
katras lepnības, tukšas slavas, skaudības, alkatības (sal. Lk
12,15), rūpēm un šīs pasaules uzcītības (sal. Mt 13,22),
aprunāšanas un kurnēšanas, un lai necenšas burtu nezinošie
iemācīties burtus; 9
lai
[brāļi] uzmanās, ka vairāk nekā visu viņiem jāvēlas saņemt
Kunga Garu un Viņa svēto darbošanos, 10
lūgties
uz Viņu vienmēr ar tīru sirdi un lai viņiem būtu pazemība,
pacietība vajāšanā un slimībā, 11
un mīlēt
tos, kuri mūs vajā, apvaino un nolādē, jo Kungs runā: mīliet
savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā un godu laupa
(sal, Mt 5,44). 12
Svētīgi
ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir
debesvalstība (sal. Mt 5,10). 13
Kas
izturēs līdz galam, būs pestīts (sal. Mt 10,22).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru