Seminārista brāļa Pio ceļš caur ciešanām uz priesterību un uz klosteri.

Seminārista brāļa Pio ceļš caur ciešanām uz priesterību un uz klosteri.

Grāmatas "Svētais TĒVS PIO no Pjetrelčīnas - kirēnietis visiem" sākumos tika aprakstīts īsumā br. Pio ceļš uz priesterību un uz klosterdzīvi (veselības problēmu dēļ viņš nevarēja dzīvot klosterī). Šim laikam (1909-1916) bija daži raksturīgi elementi:

1. Vairākumā šo laiku br. Pio pavadīja ģimenes mājās.
2. Praktiski visu laiku slimoja un bieži nevarēja neko ēst.
3. Ar vietējas draudzes prāvesta palīdzību mācījās teoloģiju, lai sagatavotos priesterībai.
4. Br. Pio nemitīgi lūdzās.
5. Br. Pio lūdza Jēzu, lai Tas dotu viņam vēl lielākas ciešanas, kuras gribēja upurēt par dvēselēm šķīstītavā, lai tās ātrāk ieietu Debesu Valstībā.
6. Br. Pio visu laiku bija vienots garā ar Jēzu Kristu un ar Mariju.
7. Br. Pio atzinās savos grēkos.
8. Viņš priecājās, kaut gan prieks vienmēr nāca caur kādiem pārbaudījumiem un bēdām.

Garīgais vadītājs skaidroja brālim Pio viņa dzīves situāciju un:

 "...ieteica viņam paļauties uz Svēto Garu, 'Kas ir tik gudrs, maigs un atturīgs, ka rada tikai labo'. Uz jautājumu: 'Sakiet man, ko Dievs vēlas no šī nepateicīgā radījuma?' [tā br. Pio runāja par sevi] - tūdaļ atbildēja: 'Jēzus grib Tevi kā graudu vētīt, sijāt, attīrīt, lai gars sasniegtu tādu skaidrību un šķīstību, kādu Viņš vēlas'."

10.augustā 1910. gadā br. Pio tika ordinēts par priesteri ar tiesībām klausīties grēksūdzi. Pēc četrām dienām viņš svinēja savu pirmo sv. Misi Pjetrelčīnā. Sakarā ar to  viņš uzrakstīja savu apņemšanos:

"Jēzu, savas nopūtas un dzīvi es šodien ar kvēlu ilgošanos upurēju Tev mīlestības noslēpumā, lai kopā ar Tevi es pasaulei būtu Ceļš, Patiesība un Dzīvība, bet Tev - svēts priesteris un pilnīgs upuris".

Bet vēl dažus gadus pārgāja, iekams tēvs Pio varēja dzīvot vienā no šīs provinces kapucīnu kloteriem, Sandžovanni Rotondo.