Garīgās vadības uzdevumi.

Garīgās vadības uzdevumi.

Spāņu priesteris Francisks Karvahāls savā tekstā "Garīgā vadība un tās uzdevumi" salīdzināja cilvēku ar violi. Vajadzīgs ir Dievs, lai šī viole dotu visskaitāku skaņu. Tikai tad, kad mēs esam "Dieva instrumenti", redzam mūsu dzīves lielumu un skaistumu.

Autors aicina mūs vērsties pie Jēzus, Kurš grib mūs dziedināt. Autors citē svētīgo Hosē Eskrīvu:

Jēzus "ir Ārsts un dziedini mūs no mūsu egoisma, ja tikai atļausim, lai Viņa žēlastība sasniegtu mūsu dvēseles dziļumus. Jēzus mūs brīdinąja, ka vissmagāka slimība ir hipokrīzija, lepnība, kura slēpj mūsu grēkus. Ārsta priekšą jābūt patiesam, jāatzīstas visā patiesībā un jāsaka: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt" (sal. Mt 8,2). Tu zini manus trūkumus, es jūtu, kad tie parādas un kritu vājībās. Atklāti parādam Tev mūsu brūces. Kungs, Tu, Kas izdziedināji daudzas dvēseles, ļauj, lai es, pieņemdams Tevi savā sirdī vai kontemplējot Tevi Tabernākulā, atzīstu Tevi par Dievišķo Ārstu".

Brīžiem Jēzus pats vada dvēseli, citreiz caur cilvēkiem, kurus Dievs speciāli paaicināja.

Autors raksta, ka "garīgais vadītājs ir Dieva iemīlēts cilvēks un kurš labi zin ceļu. Viņa priekšā mēs atveram mūsu dvēseli, bet viņš kļūst par mūsu skolotāju, ārstu, draugu, labu ganu visās šajās lietās, kuras attiecas uz Dievu. Viņš mums rāda iespējamus šķēršļus, atklāj mūsu garīgās dzīves mērķus, lai mēs varētu efektīvi pārvarēt konkrētas grūtības, un viņš vienmēr iedod mums drošību. Ar Dieva palīdzību viņš mums māca atklāt jaunus horizontus, stiprina alkas pēc Dieva", lai iekšējais aukstums tās neuzvarētu.

Cilvēkā ir šī vēlme kļūt par svēto un pateicoties tai cilvēks var sākt līdzdarboties ar garīgo vadītāju.

Zināt ceļu

Garīgo dzīvi vajag attīstīt katru dienu. Kaut gan ir kļūdas, tomēr nedrīkst palikt kādā nemierīgā pasivitātē. Parasti cilvēks nevar vadīt sevi, tāpēc ir vajadzīgs labs gans, kas palīdzētu šajā ceļā pie Dieva.

Atbilstoša persona

Vajag meklēt tādu vadītāju, kas labas gribas cilvēkam parādītu ceļu uz svētumu. Tas jādara ar vislielāko uzmanību. Iespēja satikt tādu vadītāju jau ir liela Dieva žēlastība. Var paļauties uz tādu personu, kas mūs saprot un tādēļ, kas viņa ir vai kādu Dievs viņu dara priekš mums. Paļāvība veidojas tad, kad vadītājs var atrast tā saknes, par ko penitents stāsta.

Izvēlei ir nozīme gan dabiska, gan pārdabiska. Piemēram Marija gāja pie savas radinieces Elizabetes, jo (un šeit pārdabiskais elements) par viņi runāja Eņģelis sludināšanas laikā.

Garīgā vadība balstās uz tā, kas pārdabisks. Šīs pasaules lietās vajag meklēt gudro un saprātīgo cilvēku un viņš palīdzēs. Tomēr ja cilvēciski meklēt garīgo vadītāju, tas neizdosies. Kā pazudušais dēls, kurš atklāj, pie kā griezties un tur tiek sirsnīgi uzņemts, tā ari cilvēkam jāatklāj, pie kā griezties.

Garīgā dzīve ir līdzīga ārējām lietām un notikumiem un no tiem arī var mācīties, kā pareizi rīkoties garīgajā dzīvē. Tad vajag atrast tādu garīgo vadītāju, kuram Dievs deva žēlastības, lai tev palīdzētu. Viņam jābūt Dieva vīrs, lūgšanas cilvēks, kas zin ceļu uz svētumu, jo pats iet pa šo ceļu, zin grūtības, zin, ka jācīnas par savu garīgo dzīvi, par kontaktu ar Jēzu, draudzību ar Viņu, ar gudrību un mīlestību.

Jālūdzas, lai Dievs dotu svarīgu un speciālu žēlastību, lai cilvēks satiktu savu garīgu vadītāju. Kā Dievs mums palīdz, ka mēs saprotam, ka atradām savu garīgo vadītāju? Autors raksta, ka veids ir ļoti vienkāršs: garīgais vadītājs mūs saprot un palīdz satikt Dievu visos mūsu dzīves notikumos, apvienot mūsu gribu ar Dieva gribu, pat tad, ja tas būtu saistīts ar kādām grūtībām.

Brīvība un atbildība

Garīgā vadītāja loma ir apgaismot cilvēka ceļu, lai pats vienmēr pieņemtu pareizo lēmumu. Kad kādam ir garīgājs vadītājs, tas tomēr nezaudē atbildību par saviem lēmumiem un darbiem. Tieši uz tādu atbildību ved garīgā vadība.

Vajadzība

Garīgā vadība ir nepieciešama, lai cilvēks ietu svētuma un pestīšanas ceļu. Šī palīdzība ir vajadzīga, lai atgūtu spēkus, lai kāds stiprinātu mūsu garu un runātu: "Uz priekšu! Celies!" Ja mēs sevi nepazīstam, tad nevarām cīnīties, bet bez cīņas nav svētuma. Šajā cīņā ie brūces, tāpēc vajadzīgs ir ārsts, lai tās dziedinātu.

Augļi

Garīgā vadība ir arī tāpēc, lai cilvēks saņemtu vajadzīgas žēlastības šajā ceļā, savadāk - tās nesaņems.

Stiprs draugs

Lai sasniegtu virsotnes kalnos, vajadzīgs ir pavadonis. Līdzīgi garīgajā dzīvē ir vajadzīgs garīgais vadītājs.

................................

(Rīt tēmu turpināsim)