Kā mācīties skaitīt rožukroni?
Man šķiet, ka kādreiz par to stāstīju, bet neesmu drošs, tāpēc šodien rakstīšu, kā iemācīties skaitīt rožukroni.
Kādreiz, iedams pa mežu naktī - tas bija 1990. gada pavasarī -, negaisa laikā, es skaitīju rožukroni. Un tad dažās vietās parādījās jautājumi. Piemēram, vai pēc katra noslēpuma vajag skaitīt tikai "Gods lai ir Tēvam...", vai arī citas lūgšanas? Uz vietas neviena cita cilvēka nebija, tāpēc es nolēmu uzzināt vēlāk. Un tā arī notika, jo tomēr kā var nezināt precīzi, ar visiem sīkumiem, skaitīt šo skaisto un plaši izplatīto lūgšanu, kuru viegli skaitīt grupā, baznīcā, bet kad cilvēks skaita to individuāli, tad var parādīties kauns, ka es to vai to vēl neesmu iemācījies.
Cita lieta bija ar rožukroni, kad jau pietiekami daudz zināju - kā iemācīties skaitīt rožukroni, lai tā būtu īsta lūgšana, nevis kāda automātiskā vārdu skaitīšana? Tad šajā problēmā, jau pēc apm. pusgada, man kā jaunam cilvēkam, palīdzēja - ļoti vienkārši un ar īsiem vārdiem - kāds vecs dominikāņu tēvs.
Šodien es pateiktu, ka viņš mani ieveda rožukronī kā meditatīvajā lūgšanā. Un viņš to izdarīja tā, lai cilvēks, kas nav mācīts teoloģijā, varētu to saprast:
"Skaiti rožukroni ar sirdi".
Es to saprotu tā, ka:
- jāskaita rožukronis INTENSĪVI, tas nozīmē: ar visu sevi, un...
- rožukroņa skaitīšanas laikā ir nepieciešams PERSONĪGS kontakts ar Dievu un ar Dieva Māti Mariju.
Un vēl vienu lietu man teica šis dominikānis:
"Sākumā, kad tu mācies skaitīt rožukroni, nemēģini skaitīt visus vārdus, bet ar MĪLESTĪBU un lēni saki mīlētai Personai, tas nozīmē Dievam vai Vissvētākajai Jaunavai Marijai, vienu vai divus vārdus, piemēram: TĒVS... un pēc tam desmit reizes piemēram: ESI SVEICINĀTA..."
Tādā veidā ļoti ātri man iemācīja skaitīt rožukroni un jau pēc pāris dienām nebija problēmas skaitīt veselu rožukroņa daļu. Bet tas ir arī ļoti labs ievads ikkatrai lūgšanai un pavisam lūgšanas dzīvei - jālūdzas INTENSĪVI un PERSONĪGI.
Šodien es šeit ievietotu vēl vienu elementu, kurš ir ļoti svarīgs ikkatrā dievkalpojumā, sevišķi svētajā Misē, un kuru nevar neizmantot. Mēs lūdzamies kopienā, kādā grupā, tad es šeit neesmu viens un man obligāti jālūdzas kopā ar citiem, jaskatās uz to, ko dara citi - ne kādas ziņkārības pēc, bet tāpēc, lai redzētu, ka Dievs darbojas kopienā un visa kopiena (nevis tikai katrs induviduāli) lūdzas un veido liturģiju visās zīmēs, lomās, pienākumos un darbībās. Dievs nāk pie mums un mēs esam kopiena, BAZNĪCAS mazā daliņa.
Cik svarīgi,ka mēs savu garīgo dzīvi neejam vieni,ka mums šajā ceļā ir iespēja sastapt cilvēkus,kuri dalās ar savām "pērlēm",kuras palīdz mūsu garīgajā dzīvē.Man diemžēl bieži sanāk skaitīt rožukroni automātiski,tāpēc đominikāņu tēva ieteikums Jūsu laikā ar ko Jūs dalaties tagad.Īpaši uzrunā...ar mīlestību un lēni...Es ticu,ka arī es to tagad mācīšos izdzīvot ar mīlestību,kā arī dalīšos ar šo "pērli" ar citiem,kuri nav mācījušies teoloģiju. LAI DIEVS SVĒTĪ!
AtbildētDzēstLilija paldies par komentāru. Man ir tāds tehniskais jautājums: vai grūti ir komentēt? - tādā tehniskajā nozīmē, piemēram, "grūti, jo tur kaut kas nestrādā" vai: "grūti, jo vajag taisīt savu profilu - piem. ar kādu pseidonīmu" vai: "viegli un nav nekādu tehnisku problēmu". Es tā jautāju, jo piemēram tas būtu šķērslis, lai komentētu. Ko darīt, es nevaru tur neko mainīt, protams gribētos lasīt vairāk komentāru.
DzēstPar šo rožukroni - Baznīca ir tik bagāti lūgšanās un jo vairāk paļāvības uz Baznīcu un centienu no mūsu puses, jo vairāk pārbaudītu iespēju, ceļu un augļu mūsu pazemīgās attiecībās ar Dievu.
Komentēt no tehniskās puses nerada sarežģījumus , man šķiet lielākais šķērslis ir uzdrīkstēties. Es ticu, ka tas nav viegli,jo tas ir izaicinājums katram no mums,kuri lasām jūsu "pērles", bet ja mēs sevi neizaicinam, tad nezinām uz ko esam spējīgi.Tāpēc ikkatru aicinu pārkāpt saviem aizspriedumiem,bailēm...
AtbildētDzēst