[21. PAR TUKŠU UN PĻĀPĪGU ORDEŅBRĀLI]
1
Svētīgs kalps, kurš kad runā, neatklāj visas savas lietas
apbalvojuma cerībā un nav ātrs runāšanai (sal. Sak
29,20), bet sapratīgi paredz, kas viņam jārunā vai jāatbild. 2
Bēda tam ordeņbrālim, kurš labumus, kādus Kungs viņam iedod,
grib cilvēkiem atklāt vārdos lielāka apbalvojuma cerībā, nekā
paslēpt tos [labumus] savā sirdī (sal. Lk 2,19.51), bet citiem
atklāt darbos. 3
Viņš saņem savu algu (sal. Mt 6,2.5.16), bet klausītāji iegūst
maz labuma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru