Par ko runā kapucīni, t.i. jādalas ar savām bagātībām.
Mēs zinām, ka kapucīni ir ordenis, kurš mēģina svētā Franciska veidā sekot Jēzum Kristum. Kaut gan tā ir skaidra lieta, tomēr pat pašiem kapucīniem, vismaz man, tas vienmēr būs noslēpums. Vienmēr, bet Debesu Valstībā būs tā, kā uzrakstīja savā pirmajā vēstulē sv. Jānis Apustulis:
"Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums dāvājis, lai mēs sauktos un būtu
Dieva bērni! Tāpēc pasaule mūs nepazīst, jo tā nav Viņu pazinusi.
Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni. Un vēl nav atklājies, kas mēs būsim.
Mēs tikai zinām, ka tad, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi,
jo mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir. Un katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, svētdara sevi, kā arī Viņš ir svēts" (3,1-3).
Šeit vajadzīga šī garīga cīņa, lai svētdarītos. Tur, Debesu Valstībā, būs svētums, dināmiskais svētums, bet sekošana nekad nebeigsies, jo svētie ies uz turieni, uz kurieni staigās Jērs, Jēzus Kristus.
Dažreiz varbūt cilvēks domā, "kā es varu svētdarīties? kā es varu darīt to vai to, ja man nekā nav un nekādu talantu, un nekādu bagātību nav?" Lai mēs saprastu, ka tomēr vienmēr ir mums kaut kas, ar ko varam dalīties, es pastāstīšu kādu divu brāļu sarunu, kuru drusciņ mainīšu (lai būtu vieglāk lasīt - daži lielie burti) un kura bija pirms pāris gadiem, pusdienas laikā - tas nozīmē, ka pat īsā laikā var daudz iemācīties.
- Tēvs, kā ir armeņu valodā "sēdēt": SeTel vai SeDel?
- eSTel - atbildēja tēvs misionārs, kurš daudzus gadus strādāja starp armeņiem tālu tālu no Latvijas. - Bet kā tu to zini?
- :) Tēvs, bet kā ir "ūdens": -zDR- vai -VD-?
- DziuR, bet kā tu to zini? - tēvs misionārs brīnījās.
- :) Tēvs, kā ir SUNs armeņu valodā?
- ŠUN... ooo! Līdzīgi! Bet no kurienes tu to zini?
- :) Tēvs, bet kā ir "avis" armeņu valodā?
- Tūlīt, tūlīt... es neatcēros, bet zinu, kā ir gans, vārds pavisam nav līdzīgs: "VUŠHAr"!
- Kā nav līdzīgs? Kā nav līdzīgs? Jūs taču runājat latgaliski - sakiet man, lūdzu: kā ir "aitiņa" latgaliski:
- VUŠKA... !
Un tā es "mocīju" vienu tēvu kapucīnu, bet pēc dažām tādām īsām sarunām, kurās bija tik daudz prieka, ka tas nav aprakstāms, es drusciņ uzzināju par šīm misijām un valodu. Jo ir vārdi ļoti līdzīgi, kuri to pašu nozīmē un protams vārdi pavisam nav līdzīgi. Bet, bet, ja kāds pateiktu, ka šīs valodas: armeņu, latviešu, latgaliešu, arī poļu, nav līdzīgas - ļoti kļūdītos, kā piemēram cilvēks, kurš dzirdētu vārda "ēst" koņugāciju armeņu valodā un pateiktu, ka nav līdzīga latviešu valodai (es šo koņugāciju šeit nerakstīšu, bet atšķīrības ir minimālas, ticiet, vai neticiet).
Un tagad, dārgie bērni, pēc pasakas: arlabunakti! Bet neaizmirstiet sirsnīgi parunāt ar Dievu, tas nozīmē: palūgties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru