Kad cilvēks atrodas Dieva priekšā?
Šodien man bija iespēja palūgties Rīgas svētā Jēkaba katedrālē. Tur atrodas Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, kuru, ieejot baznīcā, nevar neieraudzīt, jo ir netālu no altāra un ir apgaismota.
Apmēram pusstundas laikā katedrāli apmeklēja viena turistu grupa, kuri laikam nebija katoļi un vēl daži cilvēki, kuri laikam arī nebija katoļi. Atnāca arī mūsējie, lai vismaz vienu mirkli pavadītu laiku lūgšanā.
Tik tuvu ir Dievs, vecajā baznīcā, ar Kuru var satikties tik speciāli, jo Vissvētākā Sakramenta priekšā, bet tik daudzi ir tie, kuri, būdami tik tuvu, laikam nezināja par šo iespēju. Tādās situācijās ļoti asi parādas neticības noslēpums un rodas jautajums: ko cilvēks meklē baznīcā, ja nemeklē Dievu? Un pavisam kā viņš varētu ieiet baznīcā, ja nav ticīgs? Un vēl viens jautājums: vai Dievs neveido cilvēku ceļus un neved cilvēku soļus pie Sevis?
Ja mēs paskatītos uz šo situāciju, uz šo pusstundas situāciju, tikai ar miesīgām acīm, tad no mums aizbēgtu šī neatkārtojama iespēja paskatīties vēlreiz ar ticības acīm - uz to un uz katru citu situāciju, uz šiem cilvēkiem un uz ikkatru citu cilvēku, uz šo notikumu un arī uz katru citu - vienmēr ar ticības acīm.
Nav ko pārdzīvot (bet no otras puses, kā nebrīnīties?), ka konkrētā brīdī vairāk redzam to, kas ir materiāls, fizisks, jo lai meklētu un atrastu patiesību, patiesību kopā ar mīlestību, Patiesību un Mīlestību, vajadzīgs laiks, kurā mēs padosim to, ko redzējām un dzirdējām mūsu TICĪBAS apgaismotam prātam - par to arī skaisti liecina svētais Jānis Apustulis savā Pirmajā vēstulē:
"1. Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu,
2. - Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, -
3. Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
4. To mēs rakstām jums, lai jūs priecātos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
5. Šis ir vēstījums, kuru no Viņa dzirdējām un pasludinām jums, jo Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības".
2. - Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, -
3. Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
4. To mēs rakstām jums, lai jūs priecātos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
5. Šis ir vēstījums, kuru no Viņa dzirdējām un pasludinām jums, jo Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības".
Jā, parasti vajadzīgs laiks, lai to, ko dara Dievs un kā Viņš darbojas, lai tas viss būtu pieejams drusciņ vairāk mūsu garam, mūsu sirdij, lai šī pieredze tā stiprina mūsu paļāvību uz Jēzu, ka tālāk mūsu dzīvē tā vienkārši ieiesim ar pārliecību darīt žēlsirdības darbus, lai visur un ikkatru brīdī liecinātu par dzīvo Jēzu Kristu, Kurš - kaut gan mājo svētnīcās - piedzimst arī cilvēku priekšā mūsu labos darbos. Tāpēc lūgsimies, lai mēs vienmēr veidotu tādu dzīvi, kurā ir vislabāka vadība, dzīvi, kura īstenībā ir pēc Svētā Gara.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru