Rekolekcijas - ļoti labas.
Rekolekcijas Dzintaros bija ļoti labas, protams organizācija un viss mājās visaugstākajā līmenī, dalībnieki - gan jaunieši, gan pieaugušie - atbrauca.
Es domāju, ka pirmkārt vajag pateikties Dievam par visām sagatavotām žēlastībām, kuras atrada savu ceļu uz cilvēku sirdīm, bet sevišķi par Dieva Vārdu, grēksūdzes sakramentu un svēto Misi. Es ticu, ka caur katehēzēm - laikam tās nebija vieglas un viegli saprotamas - arī dalībnieki saņēma kādu labumu, protams pēc Dieva gribas.
Atmosfēra bija tāda, kādai vajadzēja būt starp brāļiem un māsām Kristū - kā pirmajā gadsimtā. Ja kāds domātu, ka es šeit pārspīlēju, lai zin, ka es nepārspīlēju. Un ar to bija liela uzticība un sakarā ar uzticību - skaistās un patiesi vērtīgas sarunas un daudz jautājumu. Nebija zaudēta laika, pat mirklis nebija zaudēts. Tad rekolekcijas bija diezgan intensīvas - ļoti labi, ka bija tieši tādas. Mēs ceram, ka saņemtas žēlastības nesīs savā laika lielos augļus dalībnieku dzīvē.
Mēs runājām par garīgo dzīvi, par garīgo cīņu, par tikumiem un citām lietām, bet sevīšķi tādā gaismā, lai redzētu kā Dievs darbojas mūsos un ka mēs esam aicināti cieši līdzdarboties ar Dievu. Šis garīgais darbs ir nepieciešams, vissvarīgākais, ikdienišķs un bez tā nevar runāt par cilvēka patiesi cilvēcisko dzīvi.
Un vēl šeit viens fragments no dažām sv. Franciska lūgšanām, kuras mums palīdzēja iedziļināties tematā:
SVEICIENS SVĒTĪGAJAI JAUNAVAI MARIJAI
"...6
Un jūs visi svētie tikumi,
kurus
Svētais Gars
ar
žēlastību un apgaismošanu
ielej
ticīgo sirdīs,
lai
jūs no neuzticīgiem
izdarītu
uzticīgos Dievam".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru