Starp Kamčatku, Šķīstītāvu un Ķīpsalu. Svētīgais Honorāts un viņa garīgās meitas.

Starp Kamčatku, Šķīstītāvu un Ķīpsalu. Svētīgais Honorāts un viņa garīgās meitas.

Vakar man bija aizņemta visa diena. Tas sakarā ar svētīgā Honorāta, kapucīna, svētkiem.

 

 Viss sākās Kamčatkā, māsu honorātku klosterī, kur notika rekolekcijas. Atbrauca gandrīz visas māsas no Latvijas. Konference, sakarā ar 13. oktobri, bija daļēji par Dievmātes parādīšanos Fatimā 1917. gadā, par vēsturisko kontekstu, par grēciniekiem, kuri gadiem ilgi nīcināja Portugāli un nogalināja apm. 4.tūkst. tās iedzīvotājus - katoļus (sevišķi priesterus), par 1. (vienu!) cilvēku - katoli, kuru armija lūdza un uzaicināja, lai viņš valdītu, un viņš valdīja šajā valstī apm. 50 gadus (!) kā valsts prezidents vai kā ministru prezidents, un cilvēki varēja mierīgi dzīvot un iet uz baznīcu.

Un daļēji par svētīgo Honorātu - kā iepriekšējo rekolekciju turpinājums, ar galveno domu, ka svētīgais kapucīns, daudzu slēpto kongregāciju dibinātājs, rakstīja savā "Dienasgrāmatā", tas ir Dieva priekšā, ka viņš gribētu vest tādu svēto dzīvi, kā šīs klostermāsas. Es arī gribētu zem tā parakstīties, kaut gan ne visu saprotu.

Un tālāk mēs runājām par garīgo dzīvi, par visiem šiem ļoti interesantiem elementiem, kā piem. par tikumiem, Svētā Gara dāvanām, Dieva žēlastībām, Svētā Gara augļiem, mūsu emocijām, sakramentiem, lūgšanas dzīvi, un par visu šo iekšējās, garīgās dzīves dārzu, kuru katram cilvēkam uzdāvināja Dievs un Viņš par to, kā Labs Dārznieks, rūpējas, bet nepieciešama ir katra cilvēka līdzdarbošanās. Cik brīnišķigi bija paskatīties uz šo mūsu dārzu, uz visiem šiem atsevišķiem krūmiem un to augļiem, to lomu, vajadzību un mērķi. Paldies Dievam par konsekrēto dzīvi un arī par tiem, kuri pieņem no Viņa šo dzīves veidu.

Pēc svētās Mises Olainē atkaļ Rīga, Rīgas Ķīpsala, kur bija gan saimnieces - māsas kalpones, gan māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā, gan protams brāļi kapucīni, bet sevišķi VEks. Arhibīskaps Zbigņevs. Tika nosvinēta sv. Mise, pēc kuras visi saņēmām arī svētību ar svētīgā Honorāta relikvijām.

Vienu lietu gribu pieminēt, māsas kalpones sagatavoja materiālus par pirmām klostermāsām (no svētīgā Honorāta slēptām kongregācijām), kuras sāka savu kalpošanu Kraslavā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumos. Stāsts, kurš balstījās uz vēsturiskiem avotiem, bija bagātināts ar interesanto prezentāciju. Var pateikt, ka šie sākumi brīnišķigi parādīja māsu dievbijību, pazemību, nabadzību, upurgatavību, paļāvību uz Dievu, lūgšanas garu, prieku, dziļu garīgo dzīvi, izturību visdažādākajos apstākļos, uzticību savam paaicinājumam.

Liels paldies visām māsām "skrytkām" par konsekrētās dzīves paraugu.