sestdiena, 2018. gada 7. jūlijs

Dinamiska dzīve šodien ar TAU zīmi fonā.

Dinamiska dzīve šodien ar TAU zīmi fonā.

Šodien vakarā es ar vēl vienu brāli kapucīnu pastaigājām pa pilsētu, nopirkām e-biletes. Jo dzīve ir dinamiska un vajadzēs bieži braukāt pa Rīgu ar sabiedrīsko transportu, lai pildītu garīgās aprūpes pienākumus. Atpakaļ ceļā mēs satikām brāļus un māsas no kādām kopienām, kuri pirms brīža svinēja svēto Misi. Parunājām un dzirdējām dažādas labas un priecīgas lietas.

Tāpēc ka dzīve ir dinamiska un franciskāņu zīme TAU atkal apkārt grib parādīties, brāļi kapucīni bija redzami dažos mikrorajonos. Un tāpēc ka ļoti dinamiska ir svēto sadraudzība, man bija prieks svinēt svēto Misi pie svētā tēva Pio un vēlāk pie svētā Antona. Pēc Mises bija lūgšanas par dziedināšanu. Un pavisam pirmo reizi es biju svētā Antona baznīcā. Bet pie svētā tēva Pio es biju šodien jau 177. reizi. Lūk, šie divi svētie aicina nākt, jo viņiem tur ir cilvēki, kurus Jēzus grib dziedināt. Svēto aizbildniecība ir. No mūsu puses ir nepieciešamas lūgšanas, grēksūdzes sakraments un svētā Mise. Vajadzīgi priesteri un konsekrētie ļaudis. Jā, viņi un viņas ir nepieciešami, kaut gan visi, nevis tikai viņi un viņas, ir aicināti uz svētumu.

Vajadzīgi ir misionāri un misionāres, kas tālu no savas dzimtenes sludinātu Evaņģēliju visām tautām. Var protams domāt par savu dzimteni un kalpot Baznīcai savā tēvijā. Bet tomēr Baznīca aptver visas tautas un ir vajadzīgi misionāri un misionāres. Skatīsimies uz Jēzu un uz Apustuļiem. Kā vienmēr tā arī šodien misija Baznīcā un ārpus tās ir ļoti aktuāla.

piektdiena, 2018. gada 6. jūlijs

Vienmēr dzīve ir dinamiska.

Vienmēr dzīve ir dinamiska.

Dzīve tieši tāda ir. Tikai jāmeklē Dieva griba. Tā to darīja pravietis Amoss. Kad viņš saprata, ka Dievs viņu sūta uz Izraēli, aizgāja uz turieni. Un sludināja atgriešanās vārdus. Sludināja arī Dieva spriedumus un sodus tiem, kuri neatgriezīsies. Viņš rādīja uz Dievu, Kurš ir klātesošs cilvēku sabiedrībā un Kurš ir vienīgais, Kas ienes mieru.

Pravieša Amosa laikos dzīve bija ļoti dinamiska. Arī visnabadzīgāko cilvēku vidū. Daudzi, kuri nevarēja atdot parādus, tika pārdoti un kļuva par vergiem. Laikam bija arī tādi, kuri nevarēdami atdot parādus, paši sevi pārdeva, lai vismaz daļu samaksātu. Un pēc tam strādāja daudzus gadus, lai visu atdotu, kā arī lai sevi izpirktu, ja būs tāda iespēja. Dzīve ir dinamiska un kas palīdz atrasties šajā dinamikā? Ticība uz patieso Dievu.

Tie, kuri kalpoja imperijai, ieklausījās Jēzus vārdos, kad Viņš paaicināja muitnieku Mateju. Par to bija runa šodienas Evaņģēlijā. Tas, kas līdz šai dienai bija neiespējams, parādījās. Vai būtu kāds labāks dzīves veids un lielāka drošība, laimīga nākotne sev un gimenei, un firmai, nekā kalpot imperijai? Lūk, Jēzus aicina: "Seko Man!" un Matejs iet. Un klausās kopā ar citiem muitniekiem un grēciniekiem. Kā labāk dzīvot: kā liels spēlētājs, kas izmanto savus tuvākos, savu biznesu labā? Vai kā Dieva bērns, kurš savus tuvākos vedīs pie Tēva? Pirmā situācija ir tipiska bezizejas situācija. Otrais variants nezin, kas pavisam ir "bezizejas situācija".

Pirmajā lasījumā pravietis Amoss pravietoja par Jēzu Kristu, kad runāja par raudāšanu vienīga dēla nāves dēļ. Un ka cilvēki meklēs Dieva Vārdu un nevarēs to atrast. Pravieti Amosu izmeta no Izraēla. Viņš tā kā visi pravieši bija Jēzus Kristus figura. Jēzu arī atmeta, jo Dieva bērnu cieņa ir pieejama visām tautām, visiem cilvēkiem, nevis tikai vienai tautai. Tas, Kas veido Dieva bērnus, ir Svētais Gars. Lūgsimies, lai mēs būtu atverti Svētajam Garam, (jo Viņš nemitīgi darbojas Baznīcā, ikkatrā paaudzē) arī mūsu sagatavošanā svētceļojumam uz Aglonu.

ceturtdiena, 2018. gada 5. jūlijs

Sv. Alberta draudzē.

Sv. Alberta draudzē.

Jau dažas dienas es esmu kapucīnu klosterī Rīgā. Cik labi būt kopā ar brāļiem... Tā arī ir laba atpūta pirms svētceļojuma uz Aglonu. Jaunie pienākumi nav smagi. Es mācos tos labi pildīt.

Tuvojas svētceļojums uz Aglonu, tāpēc jāgatavojas. Laikam es nepaspēšu pārtulkot pāvesta Franciska adhortāciju "Priecājieties un līksmojieties", jo tas prasa daudz laika. Es ceru, ka pēc kāda laika parādīsies labs oficiālais tulkojums.

Jāpārdomā, kādā veidā jau tagad iet/būt svētceļojumā, lai pēc tam augustā būtu auglīgs turpinājums?

Vispirms jāiet līdzi ikdienas sv. Mises lasījumiem, lai satiktos ar dzīvo Dieva Vārdu. Tas jāpārdomā. Un jāsatiekas ar Jēzu sakramentālā veidā.

otrdiena, 2018. gada 3. jūlijs

"Gaudete et exsultate" 100.-101. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 100.-101. manā vienkāršā tulkojumā.

Ideoloģijas, kuras ievaino Evaņģēlija sirdi.

100. Diemžēl, dažreiz ideoloģijas ieved mūs divās kaitīgās kļūdās. No vienas puses tās aicina kristiešus atdalīt Evaņģēlija prasības no personīgām attiecībām ar Kungu, no iekšējas vienotības ar Viņu, no žēlastības. Tādā veidā kristietība tiek pāveidota kādā nevalstiskā organizācijā un tai tiek atņemts brīnišķīgs garīgums, kurā tik skaisti dzīvoja un kuru parādīja sv. Francisks no Asīzes, sv. Vincents no Paolo, sv. Terēze no Kalkūtas un daudzi citi. Šajos lielajos svētos ne lūgšana, ne Dieva mīlestība, ne Evaņģēlija lasīšana nesamazināja dedzību un efektivitāti sevis uzupurēšanās tuvākajam. Pavisam pretēji.

101. Kaitīga un ideoloģiska ir to kļūda, kuri neuzticas citu aktivitātei sabiedrībā un kuri to uzskata par kaut ko, kas darīts tikai pavirši, par kaut ko laicīgo, sekulāro, [...] komunistisko, populistisko. Arī to kļūda, kuri šo [aktivitāti] relativizē tā, itkā būtu citas svarīgākas problēmas, ar kurām jātiek galā, vai itkā būtu cita intereses cienīga ētika [...], kuru aizstāv. Piemēram nevainīgas nepiedzimušas [cilvēka] būtnes aizstāvībai ir jābūt skaidrai, neatlaidīgai un dedzīgai, jo nedrīkst atmest cilvēka dzīves - vienmēr svētās - cieņu, un to prasa mīlestība uz ikkatru personu, neatkarīgi no tās attīstības posma. Tāpat svēta ir nabagu dzīve, kuri jau piedzima un cīnas ar trūkumu, atstātību, izslēgšanu, cilvēku tirgošanu, slimo un veco personu paslēpto eitanāziju, jaunās verdzības formās [...] (84). Mēs nevaram iezīmēt sev svētuma ideālu, kurš neredzētu šīs pasaules netaisnību, kurā daži pavada savu dzīvi kā svētkos, priecīgi, jaunās tērēšanas formās, kad vienlaikus citi skatās uz to tikai no ārpuses, bet viņu dzīve iet un beidzas nabadzībā.

Kā sv. Apustulis Toms devās uz Indiju?

Kā sv. Apustulis Toms devās uz Indiju?

Ap 70. gada Indijā Toms, viens no Apustuļiem, atdeva savu dzīvi par ticību uz Jēzu Kristu. Pirms savas nāves viņš sludināja Evaņģēliju vietējiem cilvēkiem apmēram 20 gadus. Tāpēc vietējie kristieši vienmēr pasvītroja šo patiesību, ka tieši šis Apustulis atnesa Pestīšanas Vēsti un daudzus cilvēkus pieņēma Baznīcā caur Kristības sakramentu.

Internetā var atrast informācijas par to, ka svētais Toms atbrauca uz Indiju, lai uzbūvētu kādam karalim pili. Jo šis Apustulis bija arhitekts. Varbūt tāpēc viņš ļoti gribēja redzēt Jēzus brūces, kuras izdarīja naglas. Jo taču ticība ir saistīta ar prātu, nevis pret prātu. Dievu nevar redzēt, bet Toms gribēja redzēt Jēzu ar nāvīgām brūcēm, lai ticētu tam, kas neredzamais, tam, ka Jēzus ir Dievs, Dieva Dēls, "mans Kungs un mans Dievs".

Doties uz Indiju šajā laikā jau nebija sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka bija ceļi pa sauso zemi. Bet nesen pirms tam, kad Apustulis Toms devās ceļā uz Indiju, viens no grieķu kapteiniem iemācījās - kā raksta vienā no saviem tekstiem arheoloģijas un vēstures doktors Šimons Modzeļevskis - izmantot monsunu vējus. Laikam ir tā, ka pusgadu vējš pūš vienā virzienā un tad kuģi līdz oktobrim varēja braukt uz Indiju, bet pēc tam pusgadu vējam bija pretējais virziens un kuģi ar nopirktām precēm varēja braukt atpakaļ uz Eģipti, kas bija Romas Imperijas sastāvdaļā. Tirdzniecība bija ļoti attīstīta un Indijā dzīvoja daudz tirgotāju un citu cilvēku no Romas Imperijas.

Šis arheologs raksta, ka varbūt ar vienu no šiem kuģiem atbrauca uz Indiju Apustulis Toms. Ir tāda iespēja, jo viņš bija arī galdnieks, kuģu galdnieks.

Tad mēs redzam, ka, lai sludinātu Evaņģēliju, cilvēks kā Apustulis var izmantot visdažādākas iespējas un savus talantus. Cik daudz piepūļu, cik daudz lūgšanu, cik daudz evaņģēlizācijas darba, lai beidzot pierādītu savu mīlestību uz Jēzu Kristu. Arī ar mocekļa nāvi kā svētais Apustulis Toms.

pirmdiena, 2018. gada 2. jūlijs

"Gaudete et exsultate" 95.-99. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 95.-99. manā vienkāršā tulkojumā.

LIELĀ DZĪVES REGULA

95. Sv. Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā (3-1-46), Jēzus no jaunā stāsta par vienu no šīm svētībām - par to, kura sludina par svētīgiem žēlsirdīgajiem. Ja mēs meklējam šo svētumu, kurš patīk Dievam, tad šajā tekstā mēs varam atrast dzīves regulu, pēc kuras mēs tiksim tiesāti: "Es biju izsalcis, un jūs Mani paēdinājāt; Es biju izslāpis, un jūs Man devāt dzert; Es biju svešinieks un jūs Mani pieņēmāt. Es biju kails un jūs Mani apģērbāt; Es biju slims un jūs Mani apmeklējāt; Es biju cietumā un jūs atnācāt pie Manis" (25, 35-36).

Uzticības Mācītājam dēļ.

96. Būt svētajam nenozīmē kādā viltus ekstāzē spīdošas acis. Sv. Jānis Pāvils II teica, ka "ja patiesi mūsu darbiem sākums ir Kristus kontemplācijā, tad mums jāprot Viņu ieraudzīt to sejās, ar kuriem Viņš pats gribēja identificēties" (79). Mateja Evaņģēlija vārdi (25,35-36) "nav vienīgi aicinājums uz žēlsirdību: tie ietver dziļu kristoloģisku jēgu, kura pilnā gaismā atklāj Kristus noslēpumu" (80). Šajā aicinājumā, lai Viņu atpazītu nabadzīgos un tajos, kas cieš, atklājas pati Kristus sirds, Viņa jūtas un visdziļākie lēmumi, kuriem katrs svētais mēģina padoties.

97. Šo Jēzus aicinājumu spēka priekšā, mans - kā Viņa vikāra - pienākums ir vērst lūgumu kristiešiem, lai tie to pieņemtu [...] ar patiesu atvērtību, "sine glossa", tas ir bez komentāriem [...] un attaisnojumiem, kuri tiem atņem spēku. Kungs mums ir ļoti skaidri teicis, ka svētumu nevar saprast vai pārdzīvot, ja neņem vērā Viņa prasības, jo žēlsirdība ir "Evaņģēlija pūkstošā sirds" (81).

98. Kad es satieku cilvēku, kas aukstā naktī guļ ārā, es varu sajūst, ka šis "savādnieks" ir kāds [mazsvarīgs], kurš man traucē ceļā, kāds slinks ļaundaris, šķērslis manā ceļā, ērkšķis manā sirdsapziņā, problēma, kura ir jāatrisina politiķiem, bet varbūt pat kāds atkritums publiskajā telpā. Bet es varu arī reaģēt, pateicoties ticībai un mīlestībai, pieņemdams viņu kā cilvēka būtni, kurai ir tāda pati cieņa kā man, kā radību, kuru Dievs mīl bez gala, kā Dieva attēlu, kā brāli, kuru atpirka Kristus. [Tā dara patiess] kristietis! Vai var saprast svētumu, ja neatzīs ikkatras cilvēka būtnes cieņu? (82).

99. Kristiešiem šī attieksme nozīmē veselu un nemitīgu neapmierinātību. Kaut gan atvieglojot dzīvi vienam cilvēkam visas mūsu piepūles tiktu attaisnotas, mums tas vēl nepietiek. Kanādas bīskapi skaidri to teica, parādīdami, ka bībliskā mācīšanā, kas attiecas piem. uz jubileju, nav jāaprobežojas vienīgi uz skaistām akcijām, bet jācenšas mainīt sabiedrību. "Lai arī nākamas paaudzes būtu atbrīvotas, jāatgriež taisnīgas sociālās un ekonomiskās sistēmas, lai jau [nevienu] neatstumtu" (83).

svētdiena, 2018. gada 1. jūlijs

"Gaudete et exsultate" 90.-94. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 90.-94. manā vienkāršā tulkojumā.

"Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība".

90. Pats Jēzus pasvītro, ka šis ceļš ved pret straumi, tik stipri, ka mēs kļūstam par personām, kuras ar savu dzīvi uzdod jautājumu sabiedrībai, par personām, kuras traucē. Jēzus atgādina, cik daudzi cilvēki bija un ir vajāti vienīgi tādēļ, ka viņi cīnījās par taisnību, ka viņi dzīvoja ar cīņu Dieva un citu [cilvēku] priekšā. Ja mēs negribam iegremdēties tumšā vienaldzībā, tad neilgosimies pēc ērtas dzīves, jo "kas grib glābt savu dzīvību, tas to pazaudēs" (Mt 16,25).

91. Mēs nevaram gaidīt, lai sāktu dzīvot pēc Evaņģēlija, kad viss apkārt mums palīdzēs, jo bieži varas vēlme un laicīgas intereses darbojas pret mums. Sv. Jānis Pāvils II teica, ka "tāda sabiedrība [kurā cilvēki jūtas sveši] caur sabiedriskās organizēšanas, ražošanas un tērēšanas formām traucē šīs dāvanas īstenošanai un solidaritātes būvēšanai starp cilvēkiem" (78). Tādā svešā sabiedrībā, kura ieslodzīta politiskā, medijālā, ekonomiskā, kulturālā un pat reliģiskā shēmā, kura traucē autentiskajai cilvēku un sabiedrības attīstībai, dzīve ar svētībām ir grūta un var likties arī slikta, [...] izsmieta.

92. Krusts, bet sevišķi grūtības un ciešanās, kuras paciešam, lai dzīvotu pēc mīlestības baušļa un taisnības ceļa, ir mūsu briešanas un svētdarīšanas avots. Mēs atceramies, ka kad Jaunā Derība runā par ciešanām, kuras jāizcieš Evaņģēlija dēļ, atsaucas tieši uz vajāšanām (sal. Apd 5,41; Flp 1,29; Kol 1,24; 2 Tm 1,12; 1 Pēt 2,20; 4,14-16; Apd 2,10).

93. Mēs tomēr runājam par neaizbēgamām vajāšanām, nevis par tām, kuras mēs paši varam atvest uz sevis tad, kad nepareizi attiecamies uz citiem. Svētais nav kāda ekscentriskā, attālināta persona, kura kļūst nepanesama savas tukšības dēļ, savas negatīvas nostājas un ievainojumu dēļ. Kristus Apustuļi nebija tādi. Apustuļu darbu grāmata mums skaidri runā, ka viņi patika "visiem cilvēkiem" (Apd 2,47; sal. 4,21.33; 5,13), kad dažas varas tiem traucēja un tos vajāja (sal. sal. 4,103; 5,17-18).

94. Vajāšanas nav realitāte no laikiem, kuri pārgāja, jo arī šodien mēs tās izciešam, vai nežēlīgā veidā, kā daudz mūsdienu mocekļu, vai citā veidā, caur nepatiesām liecībām un viltībām. Jēzus runā, ka tā ir svētība, kad "Manis dēļ visu ļaunu netaisni par jums runās" (Mt 5,11). Dažreiz runā par izsmiešanu, kas mēģina parādīt mūsu ticības karikatūru un mūs padarīt par smieklīgām personām. Ikdienišķa Evaņģēlija ceļa pieņemšana, kaut gan tas mums nes problēmas, ir svētums.