Lielais Gavēnis 23. Par praviešiem.
Šodienas pirmā lasījumā Dievs atgādina izredzētajai tautai, ka katru dienu sūta praviešus, lai tā atgrieztos. Bet tauta ir nepaklausīga.
Uzticība ir pagalam un ir nozudusi no viņu lūpām.
Šodien atnāca pie manis trīs ciemiņi un es pat varētu viņu nosaukt par praviešiem. Pravietis nav protams tas, kas staigā dīvainās drēbēs un tās liecinātu par pravietisko funkciju. Pravietis ir tas, kas ir Baznīcā un sludina Dieva vārdu, atklāj Dieva gribu un stiprina žēlastības saites starp konkrēto cilvēku un Baznīcu.
Tas, kas sūta pravieti, vienmēr ir Dievs un būtu labi padomāt, kā es satiekos ar kādu katoli? Vai es viņu redzu tikai materiāli? Vai es viņu redzu kā tādu, kas varbūt pateiks kaut ko interesantāko? Vai es mēģināju satikties ar otro katoli kā ar pravieti, caur kuru Dievs man runās - kādā veidā - par Viņa gribu? Varbūt es jau tā to iemācījos, ka, pat tuvākajam nezinot, es mēģinu redzēt un saprast to, ko Dievs runā uz mani caur šo tuvāko?
Žēlsirdīgais Jēzus māca darīt mazos žēlsirdības darbus un šie darbi, gan tie, kuri vairāk saistīti ar garīgo dzīvi, gan tie, kuri saistīti ar labām laicīgām lietām, ir arī kā pravietiskais apliecinājums, ka žēlsirdība ir nepieciešama, lai ieietu Debesu valstībā.
Tas arī liecinātu par Svētā Gara darbību cilvēka dzīvē un ka Svētais Gars tā pārveido neuzticīgu cilvēku, ka viņš kļūst uzticīgs Dievam (skaties
Sveiciens...):
Un jūs visi svētie tikumi,
kurus
Svētais Gars
ar
žēlastību un apgaismošanu
ielej
ticīgo sirdīs,
lai
jūs no neuzticīgiem
izdarītu
uzticīgos Dievam.
Evaņģēlijā mēs redzam no vienas puses neizmērojamo Jēzus žēlsirdību, Kurš izdzina ļauno garu no cilvēka, no otras puses - cilvēku neuzticību, kuri dumpojas arī tad, kad redz šo Dieva žēlsirdību. Viņi redz, bet netic, tāpēc viņi nevar satikties ar Jēzu, Kurš ir klātesošs un nes savu žēlsirdību.
Jēzus runā - kaut gan vēl zem attēla - par Svēto Garu, ka šis žēlsirdības darbs pret apsēsto cilvēku ir izdarīts kopā ar Viņu. Un tālāk vēl Jēzus aicina, arī aicina mūs šodien, lai mēs darītu žēlsirdības darbus, lai mēs vāktu kopā ar Jēzu. Šie žēlsirdības darbi, pat vismazākie, liecinās par Svētā Gara darbību mūsu dzīvē.
Žēlsirdības darbs dažreiz liekas mums tik mazs un, varbūt, nenopietns. Tomēr cilvēkam, kuram parādījām žēlsirdību (kā piem. man šodien), šis darbs ir ļoti liels un vajadzīgs. Bet šeit nedrīkst aizmirst par Galveno, par Dievu. Dievs nedara mazas lietas, bet vienmēr lielas. Bet vai mums ir svarīgi atšķirt visu precīzi Dieva darbos? Priecāsimies Dievā un Viņa neizmērojamā Žēlsirdības okeānā.