Lielais Gavēnis 19. Kā es runāju katehēzi... Jēzum Kristum.
Šodien esmu noguris. Jo pēc kalpošanas Olainē, man bija otra kalpošana Kalnciema draudzē. Un par to pastāstīšu dažos vārdos.
Tās bija septiņas stundas, no kurām 2 stundas aiz stūres, 45 minūtes katehēze, 90 minūtes grēksūdze, 30 minūtes homīlija (divas: latviski un krieviski).
Es protams runāju par Dieva žēlsirdību. Bija svētās Māsas Faustīnes relikvijas. Bija arī Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, bet kāda cita. Bet kā bija ar šo katehēzi pašam Jēzum Kristum? Lūk, tas viss notika tā:
Pirms trijiem (plkst. 15:00) es gatavojos sākt vadīt Žēlsirdības stundu, pēc tam Dieva žēlsirdības kronīti, pēc tam runāt sagatavotu katehēzi par visiem Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem. Tomēr tā nenotika.
Es nezināju, ka tūlīt būs Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana. Tad kad plkst. 15:00 sākās Adorācija man vajadzēja uzreiz, vienā mirklī, mainīt katehēzi uz lūgšanu nesaplānotā veidā. Tad bija par Dieva žēlsirdības godināšanu un tās visiem pieciem veidiem, bet citā formā, lūgšanas formā. Lūk, visa šī katehēze, no kuras vajadzēja dažas lietas atstāt, bija pateicības lūgšanas formā. Padomājiet, vajadzēja runāt uz pašu Jēzu Kristu un izteikt pateicību par viņa žēlsirdības veidiem, kurus atklāja svētajai Māsai Faustīnei.
Tas ļauj domāt arī tā, ka viss šis saturs, par kuru priesteri stāsta, par kuru arī citi stāsta un to praktizē, kā piemēram Dieva žēlsirdības kronīti, ir ļoti ļoti dzīvs. Jēzus atklāja un stāstīja Māsai Faustīnei, Māsa Faustīne to uzrakstīja savā Dienasgrāmatā, mēs to lasām, tulkojam un stāstam citiem. Beidzot mēs to stāstam pašam Žēlsirdīgam Jēzum - Vissvētākā Sakramenta priekšā un Viņa žēlsirdības svētbildes priekšā. Es domāju, ka tādā veidā Jēzus parādīja Kalnciema draudzei īpašu žēlastību, kas nesīs labos augļus savā laikā.
Beigās bija lūgšana uz svēto Māsu Faustīni un katrs varēja atnākt un noskūpstīt šo relikviāru. Es tikai nezinu, vai cilvēki saņēma svētbildītes un bukletus, kuri arī ir Dieva žēlsirdības svētceļojuma svarīga sastāvdaļa.
Paldies priesterim un draudzei par viesmīlību. Svarīgs elements beigās bija arī agape. Un pēc tam es braucu atpakaļ uz Olaini.
Jēzu, es uzticos Tev!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru