Lielais Gavēnis 28.
Evaņģēlijs nav lai to atkārtotu, bet lai dzīvotu pēc Evaņģēlija. Tajā, kas notika Evaņģēlijā, mēs piedalamies sakramentālajā veidā, ja kāds to darītu pēc savas idejas, spēlētos, un Dievs viņam kādreiz pajautātu: ko tu esi izdarījis ar Manu Evaņģēliju?
Piemēram, šodien Evaņģēlijā mēs lasām par Jēzu, Kurš izdziedināja cilvēku un pavēlēja viņam ņemt savu gultu un iet mājās. Kā šoreiz tas nenozīmēja, ka tūlīt visi slimie paņems savas gultas un sāks staigāt, tā arī šodien. Jo Jēzus satikās ar konkrētu cilvēku konkrētā laikā.
Es domāju, kāpēc Jēzus izdziedināja tieši šo cilvēku? Varbūt tāpēc, ka šis cilvēks satikās ar Jēzu savā garā? Un varbūt apsolīja Dievam, ka jau tagad atgriezīsies un sāks jaunu dzīvi? Jo taču mēģināja, bet nesanāca. Tas protams ir noslēpums, jo taču Dievs ir liels žēlsirdības noslēpums. "Dievs, es atgriezīšos"! "Lūk, Es esmu, ņem savu gultu un staigā. Un vairs negrēko"!
Man bija šodien kādas procedūras un, gandrīz kā vienmēr, atklājās, ka rezultāti ir kā sportistam. Bet jāguļ un jādzer antibiotiķi. Ko darīt? Mēs taču zinām, ka fiziskā veselība ir cita lieta nekā atgriešanās, bet atgriezties nozīmē mīlēt Dievu un sekot Jēzum nesot savu krustu. Veselība nav vissvarīgāka, jo vēl neliecina par to, kādi mēs esam cilvēki, personas. Bet tas, ko mēs darīsim ar katru lietu, arī ar veselību un problēmām ar to, liecinās par to, kādas personas mēs esam? Bet tas, ko mēs darīsim ar mūsu garīgo dzīvi, liecinās par to, kādi mēs esam daudz lielākā mērā. Palīdzēsim viens otram atgriešanās ceļā, sevišķi ar lūgšanu.
Šodien man sākās vēl viens pienākums. Divās grāmatās es rakstīju kapucīnu hroniku. Šodien uzrakstīju apmēram 6 lapas A4. Nu, kad cilvēks slimo, var veltīt laiku lūgšanai, kā arī citiem labiem darbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru