Lielais Gavēnis 41. Ja nav žēlsirdības darbu, ir inflācija.
Kādā klosterī es pirms katras svētās Mises paskatījos pa logu (jo skāpis ar ornatiem bija pie loga) un ziemas laikā, kad nebija lapu uz kokiem, redzēju kādos krūmos, starp zariem, drusciņ lapu. Nekur nebija, tikai tur bija. Beidzot aizgāju paskatīties.
Bet tagad atgriežamies dažus gadus atpakaļ. Pie šī klostera stūra atrodas kādas caurules un kādas instalācijas. Tās atrodas virs zemes un šī vieta nebija skaista. Es domāju, kā to atrisināt?
Un kādu skaistu dienu viena sieviete no draudzes atveda uz divriteņa krūmus, dzīvžogu, kas viņai palika, bet viņas dārzā nebija vajadzīgs. Priekšnieks piekrita un es iestādīju šajā vietā, pie klostera, kā arī vēl dažās citās vietās, dzīvžogu - bet tieši šeit kādus 5 metrus.
Kad atnāca pavasaris, krūmi sāka augt un šī vieta kļuva vienkārši skaistāka. Pēc pāris gadiem izveidojās ļoti smuks dzīvžogs. Pēc tam krūmi sāka ziedēt. Ir cerība, ka parādīsies augļi.
Un tad, kad beidzot es nolēmu iet paskatīties, kāpēc tur ir šīs lapas, es tur atradu līgzdu. Lūk, vietā, kur cilvēki staigā, mašīnas brauka, notiek darbi, savu vietu atrada putnu ģimene. Kādi putni - vajadzēs papētīt.
Tas ir tikai piemērs, kā attīstās žēlsirdības darbi, šeit tādi minimāli, bet saistīti ar to, ko Dievs teica pirmiem vecākiem Radīšanas grāmatā, lai rūpētos par šo zemi. Vēl vairāk tas attiecās uz žēlsirdības darbiem pret cilvēkiem, jo katrs cilvēks ir taču Dieva radīts pēc Dieva attēla un līdzības.
Tāpēc nedrīkst nedarīt žēlsirdības darbus. Ļaujiet, ka es žēlsirdības tuksnesi salīdzināšu ar inflāciju, kuru kāds ekonimists salīdzināja ar zagšanu (es nesaprotos šajās lietās). Ar citiem vārdiem - žēlsirdības darbi, kuri netiks izdarīti tagad, nekad nebūs izdarīti. Paliks tukšā vieta, jo nav vienalga, vai es daru kaut ko pat vismazāko, vai nē. Ja es daru, tad viss attīštās - kā ar šo dzīvžogu. Ja nē, tad paliks tuksnesis, putekļi un jautājums - kapēc šeit nekā nav? Vai šī vieta, vai šis cilvēks nav cienīgs, lai viņam parādītu žēlsirdību?
Šodienas svētās Mises pirmais lasījums stāsta par Dieva žēlsirdību pret cilvēkiem, kura pārveido cilvēku līdz dvēseles dziļumiem. Un Evaņģēlijs stāsta par cilvēka atbildi uz Dieva žēlsirdību. Tā arī ir žēlsirdība un pielūgšana, un pateicības par saņemto žēlsirdību un jauno dzīvi.
Vai tu redzi tuksnesi? Istādi dzīvžogu. Ja tu redzi garīgu tuksnesi, lūdzies un iestādi pat vismazākus žēlsirdības darbus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru