Lielais Gavēnis 38. Pie brāļiem Olainē.

Lielais Gavēnis 38. Pie brāļiem Olainē.

Sākās jauns laiks, kuru pavadīšu mājās. Īss paskaidrojums - es kādreiz rakstīju par šiem mūsu nosaukumiem. Mēs, kapucīni, klosteri saucam par māju, jo tajā dzīvo familia - brāļu garīgā ģimene. Tieši tā saucas mūsu klosteris un mūsu kopiena.

Tāpēc es atgriezos mājās - ceļā uz mūžīgo mājokli klosterim ir jābūt mūžīgās dzīves pie Dieva zīme. Kaut gan pienākumi bieži prasa dzīvot kādu laiku citur, vienmēr vienotībā un kontaktā ar brāļiem, tomēr Dieva žēlastība dod iespēju atpakaļ dzīvot vienā klosterī, kopā lūgties, ēst, strādāt, mācīties, runāt par daudzām lietām.

Pirms daudziem gadiem, laikam 1991. gada februārī, es runāju ar kādu kameduļu mūku (šie mūki ir eremīti) Bieņiševā, Polijā (tas ir netālu no Ļiheņas). Un viņš teica, ka Baznīca viņus akceptē, ir paaicinājumi uz šo eremītu ordeni. Viņš teica, ka dažreiz, kad viņam ir jāiet uz vārtiņiem, jo kāds zvana, atklājas, ka kāds cilvēks atnesa bārdainiem mūkiem baltos habitos dāvanu - torti.

Konsekrēta dzīve nav no šīs pasaules un laikam katram konsekrētam vīrietim un katrai konsekrētai sievietei bieži nāk ar šo jautājumu sastapties, un ar mīlestību un ar mieru pieņemt, ka cits, pat ļoti dievbijīgs cilvēks, pat priesteris, var to nesaprast. Lūk, kam ir dots, tas seko Jēzum tā, kā Viņš pats grib.

Tad, lūk, vistuvākais laiks un Lielie Svētki būs pavadīts ar brāļiem tā, kā vajadzētu. Lai Dievs svētī visiem cien. Lasītājiem un dāvā mierīgu un dziļu sagatavošanu Trijām Svētajām Dienām (Triduum), lai tajās ar mīlestību pielūgtu Dieva Dēlu Jēzu Kristu, Kurš jau šodienas Evaņģēlijā ir teicis: Es esmu Dieva Dēls.