Lielais Gavēnis 36. Atpūta.
Vakar, kad atbraucu, runāju ar kādu katoli, kurš ir tik ļoti dedzīgs, ka labprāt aizvieto Jēzu Kristu krustā sistu ar kaut ko citu, un tas viņam netraucē. Pirms vairākiem gadiem runāju ar šo cilvēku, ka būtu labi, ja viņš savas dzīves lēmumus mācītos saskaņot ar Baznīcas mācību caur priesteru palīdzību. Lūk, es redzu, ka neatrisināta problēma ir tālāk neatrisināta.
Jau divas dienas man sāp galva, protams, pēc ceļojuma (3 stundas mašīnā). Laikam Dievs man palīdz tādā veidā atpūsties, kad nevaru neko darīt - tāpēc arī vakar neuzrakstīju nevienas ziņas blogos. Bet svētais Tēvs Pio ir teicis, ka par visu ir jāmaksā. Pateicība Dievam. Bet svētais Jānis Pāvils II, kad vēl saucās Karols Voitila un kad vēl bija jauns, rakstīja kādā savā grāmatā, ka par brīvību ir jāmaksā. Vieni pa maz maksā, citi pārmaksā. Lūk, garīgajā dzīvē mums mācā, kā pievienot mūsu ciešanas, mūsu upurus, Jēzus Kristus Upurim, vienīgam upurim, kas sasniedza Dievu un kas patīk Debesu Tēvam. Rekolekciju laikā, svētdienas svētajās Misēs, runāju sevišķi par Upuri, Kurš ir arī Dieva žēlsirdības godināšanas centrā tāpēc, ka Tajā visvairāk parādījās Vissvētās Trīsvienības žēlsirdība.
Un tā dzīvē ir dažādi pārbaudījumi, ka šodien pirmajā lasījumā. Parasti tas ir cits uguns, bet tas prasa no mums parādīt uzticību Dievam, ka mēs esam Dieva bērni un dzīvojam kā Dieva bērni. Šī labā vēsts nav no šīs pasaule, tāpēc vajag sludināt Evaņģēliju visiem cilvēkiem, katrā paaudzē, katrā vietā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru