Lielais Gavēnis 20. Žēlsirdības iela.

Lielais Gavēnis 20. Žēlsirdības iela.

Kad es vakar braucu uz Kalnciemu, lai tur baznīcā sludinātu Labo Vēsti par Dieva žēlsirdību, zināju, ka pilsētas ielās - vismaz no Lielupes puses - ir bedres. Un domāju, ka vajadzēs braukt ar lielo uzmanību. Tomēr cik es brīnījos, kad iebraucis pilsētā es ieraudzīju uz ielām jauno asfaltu, kur sagatavoja laikam Dieva žēlsirdība. Šis asfalts nebija cilvēku roku darīts, jo tas vienkārši bija sniegs. Pateicoties šim labam asfaltam es braucu pa ielām tā, kā pa galdu.

Līdzīgi Dievs atrisina problēmas cilvēkam, kas paļaujas uz Viņu. Šodienas svētajā Misē pirmais lasījums tieši par to stāsta, par cilvēku, Nāmanu, kas meklēja palīdzību no Dieva, un brīdī, kad vajadzēja lemt - ticēt Dievam, vai neticēt - Nāmans, ne bez grūtībām, uzticējās Dievam, izpildīja to, ko bija teicis pravietis, un Dievs viņu izdziedināja. Nāmans ne tikai tika izdziedināts, bet arī pieņēma ticību uz patieso Dievu, ko arī apliecinaja vārdos.

Jēzus ļoti vēlas satikties ar cilvēku. Pirms pāris dienām es arī citēju Jēzus vārdus teiktus svētajai Māsai Faustīnei Kovaļskai:

Man Debesu Valstība ir mājot cilvēku dvēselēs.

Šis tikšanās veids ir Dieva žēlsirdības svētceļojums. Viss ir sagatavots. Arī tādi sīkumi, kā svētbildītes un bukleti, kuru ir ļoti daudz - lai tos dalītu dalībniekiem. Vēl palika dažas Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas krieviski, kā es vakar vakarā redzēju Kalnciemā. Un šodien laikam šis svētceļojums pārcēlās uz nedēļu uz Rīgu - uz Kristus Karaļa draudzi.

Nav vienalga, kā draudze uzņem Dieva žēlsirdības svētceļojumu. Jo šodien Evaņģēlijā mēs dzirdējām, kā līdztautieši uzņēma Jēzu Nazaretē - uzņēma Viņu ar neticīgām sirdīm, kurās, kā atklājās, bija naids, nevis mīlestība. Nazarete bija diezgan jauna pilsēta, jo pēc apm. 700 gadu pārtraukuma, tika uzbūvēta no jaunā un Jēzus laikos apdzīvota no apm. trijām paaudzēm. Kāds arheologs, Šimons Modzelevskis, rakstīja, ka Nazaretē dzīvoja tikai ebreji, kaut gan apkārtnē bija daudz pagānu - "pagānu Galileja". Un lūk, "vietējais" mācītājs Jēzus viņiem dod pagānus (starp tiem arī Nāmanu) par ticības paraugus. Laikam piederība tautai viņiem bija kaut kas svarīgāks, nekā Dievs, vai - iemesls, kura dēļ viņi gribēja atmest patiesību un pat nogalināt... Dievu, Kas šo tautu izredzēja.

Dieva žēlsirdībai nav nekā neiespējama. Jo pateicoties savai žēlsirdībai Dievs spēj piedot katru grēku un uzņemt savā Valstībā pat vislielāko grēcinieku, ja tas atgriežas.