Tikšanās ar svēto tēvu Pio 2.

Tikšanās ar svēto tēvu Pio 2.

Šodien notika tikšanās ar sv. t. Pio svētā Alberta Lielā draudzē. Viss bija sagatavots visaugstākā līmenī. Liels paldies arī par mikrofonu. Tas bija ļoti vajadzīgs, jo es esmu saaukstējies un mana balss gandrīz pazuda. Liels paldies cien. organizatoriem. Liels paldies t. Pio. Bet sevišķi mēs visi pateicamies Dievam par šo svēto kapucīnu.

Man izdevās pateikt tikai ievadu (25 minūtes) un kad vajadzētu sākt konferenci, man tomēr bija jāiet celebrēt sv. Misi. Visi laimīgi palika un skaitīja sv. tēva Pio litāniju un lūgšanu, kuru sagatavoja pats t. Pio, "Visusvētās Jēzus Sirds kronīti".

Konferenci es nepaspēju lasīt, tāpēc šeit ielikšu tekstu, kas jau bija kādreiz publicēts. Lūk, teksts (bez komentariem):

Sv. tēvs Pio kā garīgais vadītājs.

Kapucīnu tēvs Džerārdo di Flumēri uzrakstīja kādreiz tekstu par to, kā izskatījās garīgā vadība tēva Pio dzīvē, kāds viņš bija garīgais vadītājs cilvēkiem? Pateicoties domām no šī teksta, es mēģināšu īsumā šo tematu tuvināt Cien. Lasītājiem.

Vatikāna II koncils, vienā no saviem dokumentiem, raksta: "Pētījot garus, vai tie nāk no Dieva, lai priesteri ticības garā atklāj visdažādākus laju harizmatus, gan mazus, gan lielus, lai viņi tos ar prieku atzīst, ar rūpēm atbalsta. Starp Dieva dāvanām, kuras bagāti atrodas starp ticīgajiem, sevišķas rūpes cienīgas ir tās, kuras velk daudzus uz pilnīgāko garīgo dzīvi".

Svētais no Pjetrelčīnas darīja to brīnišķīgi un vēl - darīja to divos veidos: caur vēstulēm un mutiski.

1. Garīgā vadība caur vēstulēm.

1914.g. - 1923.g. svētais Pio bija garīgais tēvs apm. 50 sievietēm. Šajā laikā t. Pio rakstīja viņām vismaz 100 vēstuļu gadā. Tādā veidā arī garīgi vadīja savus divus garīgus tēvus, kuri kļuva par viņa garīgiem dēliem, kā arī savus piecpadsmit līdzbrāļus ordenī, mazā semināra klerikus, dažus diecēzes priesterus un dažus savus draugus un garīgos dēlus.

2. Garīgā vadība mutiski.

Tēvs Pio bija priesteris 58. gadus un šajā laikā viņš satika daudzus cilvēkus biktskrēslā un vēl vairāk ārpus biktskrēsla. Es nezinu, ar kādu metodi to skaitīja, bet tika pieņemts, ka vidēji katru gadu ar t. Pio satikās apm. 45 tūkstoši vīriešu un apm. 30 tūkstoši sieviešu, tas nozīmē ka savas priesteriskās dzīves laikā tēvs Pio satika apm. 2.5 miljonu vīriešu un apm. 1.5 miljonu sieviešu. Protams, ne visi šie cilvēki bija t. Pio garīgajā vadībā tās precīzā nozīmē, bet viņi varēja uzdot kādu jautājumu, saņemt svētību, saņemt vārdu, kas palīdzēja tiem atgriezties.

Šī garīgā vadība vienmēr nesa labus augļus, bet cilvēki vēršās pie t. Pio gan garīgās, gan laicīgās problēmās.

3. Augļīgas garīgās vadības elementi.

A. Pārdabiskās jūtu saites.

Tēvs Pio runāja tiem, kuri bija viņa garīgie bērni: "Es esmu viss katram no jums. Ikkatrs var pateikt: tēvs Pio ir manējais". Kā arī runāja par "tēvišķām jūtām, ar kurām es jūs apdāvinu Dieva priekšā".

B. Piedalīšanās dzīves notikumos.

Viena no garīgām meitām savā "Dienasgrāmatā" uzrakstīja: "Tēvs Pio bija ļoti laimīgs, varēdams runāt par dvēseles lietām, par garīgo vadību, bet arī par mūsu radiniekiem, par mūsu darbu..." Cita garīgā meita uzrakstīja, ka t. Pio runāja ne tikai par garīgām lietām, bet arī par ģimeni, lai arī to vestu pie Dieva.

C. Psiholoģiskā izjūta.

Tēvam Pio katrs garīgais bērns bija sevišķs un tāpēc viņš gribēja ar katru satikties individuāli, saprast viņu un viņa dzīves situāciju, visus apstākļus, lai palīdzētu garīgajā dzīvē. T. Pio ticības, prāta un pieredzes gaismā meklēja problēmu vislabāko atrisinājumu un katram cilvēkam meklēja garīgās vadības vislabāko metodi.

D. Konkrēts.

T. Pio rūpējās par to, lai viņa garīgā vadība būtu ļoti konkrēta un praktiska. Tāpēc gribēja, lai garīgais bērns jeb māceklis redzētu savas garīgas dzīves progresu un pakāpienus ceļā uz pilnību. Tādēļ prasīja lietot konkrētus līdzekļus, kā lūgšana, meditācija, Svēto Rakstu lasīšana, nemitīga dzīve Dieva klātbūtnē, garīgā un sakramentālā komūnija, sirdsapziņas izmeklēšana, Dievmātes un Sargeņģeļa godināšana.

T. Pio aicināja savus garīgos bērnus dzīvot svētumā, nekad nepadoties ļaunā gara kārdinājumiem, pat vismazākās lietās. T. Pio aicināja nekad nezaudēt nemitīgās Dieva klātbūtnes izjūtu un vienmēr atjaunot un atdzīvināt vienotību ar Dievu, piemēram caur īsām un karstām lūgšanām, kuras ļoti patīk Dievam.

Dzīve ir sagatavošana Euharistijai un par to vajag rūpēties. Ļoti svarīgi ir arī bieži darīt sirdsapziņas izmeklēšanu, kā arī pārdomāt kādu Jēzus Ciešanu aspektu. T. Pio pasvītroja, lai garīgajā dzīvē cilvēks nepārspīlētu un visu darītu mierīgi, un ne ar pārāk lielām piepūlēm.

E. Ceļš uz virsotnēm.

Svētais tēvs Pio garīgajā vadībā centās svētdarīt savu garīgo bērnu. Viņš par to rūpējās nemitīgi dienu pēc dienas, stundu pēc stundas, kā svarīgāko pienakumu savā priesterīskajā kalpošanā.

Kapucīns no Pjetrelčīnas darīja garīgo vadību kādā veidā atkarīgo no konkrēta cilvēka dzīves situācijas, bet tas nenozīmē, ka dažreiz viņš neprasīja no dvēselēm, kuras jau kādu laiku bija viņa gādībā, pat heroizmu. Bet viņš centās, lai vienmēr mīlestība, miers un žēlsirdība pat uzvarētu taisnīgumu.

F. Svētuma dvesma.

No t. Pio un no viņa vēstulēm dvesmoja svētums un tas pievilka dvēseles, un virzīja uz pilnīgo dzīvi. Kāds rakstīja par t. Pio, ka viņa garīgums un svētums palīdzēja dvēselēm atverties. Kāda jauna sieviete viņa klatbūtnē bija tik mierīga un laimīga, ka nebija spējīga uzdot nevienu jautājumu, kā arī atbildēt uz t. Pio jautājumiem.

Pats tēvs Pio saviem garīgiem bērniem gan mutiski, gan caur vēstulēm, skaidroja to, kas viņam pašam bija vissvarīgākais un visdārgākais. Viņš runāja tiem par Euharistiju, par vēlmi nomirt - lai būtu kopā ar Jēzu, par mieru, Dievmāti, Sargeņģeli, krusta noslēpumu.

Vēstulē no 1921. gada 20 novembra tēvs Pio rakstīja savam garīgam tēvam, ka jūtas tā, kā Dievs ieliktu viņa sirdi lielu vulkānu, kas visu laiku deg, bet viņa sirds ir tik maza, un viņš pats ir nelaimīgs, jo neprot izteikt šo vulkānu. Bet dvēseles, šā vulkāna klātbūtnē, bija ļoti laimīgas, jo jūta Dieva mīlestību un karsti gribēja sasniegt garīgo pilnību.

G. Svētā Gara darbība.

Viens vienīgais garīgās dzīves patiess Skolotājs un garīgais vadītājs ir Svētais Gars. Tāpēc viens no vissvarīgākiem garīgo vadītāju pienākumiem ir atpazīt to, kas ir no Svētā Gara, bet kas ir no ļaunā gara (velna). Tādēļ garīgais vadītājs lūdzas, lai saņemtu no Dieva padomu dāvanu; iepazinās ar Dieva Atklāsmi Baznīcas Maģisterija gaismā, lasa svēto garīgo vadītāju rakstus; tālāk - balstas uz savas garīgās dzīves pieredzes; ņem vērā konkrēta cilvēka vecumu, kultūru, raksturu, jūtas un citus aspektus.

Tēvs Pio, tā kā katrs garīgais vadītājs, ņēma vērā gan cilvēka dabu, gan žēlastības no Dieva. Bet tēvs Pio pazemīgi vienmēr gaidīja palīdzību no Svētā Gara:

"Es nezinu, kā vadīt dvēseles, kuras Jēzus man sūta. Dažām būtu vajadzīga pārdabiskā gaisma, bet es nezinu, vai man tās nav, vai tā ir, un es eju uz priekšu gandrīz pa tumsu, virzīdamies ar kādas grāmatu zinātnes palīdzību, dažreiz pēc savas pieredzes, dažreiz pēc gaismas saņemtas no Dieva. Kas zin, vai šīs nabaga dvēseles necieš manis dēļ! Man dod spēku vienīga doma, ka attiecībā uz dažām sevišķām dvēselēm man ir tīrs nodoms un Dieva gaisma. Manai dvēselei sāp, vai es pilnīgi rūpējos par to, lai sagatavotu dvēselēm, kuras Apredzība man uzticēja, ganības atbilstoši viņu svētumam un vajadzībām".

 

https://triszemes.blogspot.com/2017/10/sv-tevs-pio-ka-garigais-vaditajs.html 

Tikšanās ar svēto tēvu Pio.

Tikšanās ar svēto tēvu Pio.

Jau šo svētdien svētā Alberta draudzē būs tikšanās, lai iepazītos ar svētā tēva Pio dzīvi vai garīgumu. Es neesmu cienīgs, lai runātu par tik lielo svēto, kas savās acīs bija tikai grēcinieks, kuru Dievs ļoti apdāvināja. Un tas sekoja sv. Franciska no Asīzes 17. pamācības vārdiem:

"Svētīgs ir šis kalps (Mt 24,46), kurš nepacēlas augsti tā labuma dēļ, kuru Kungs runā un dara caur viņu, vairāk nekā no tā, kādu Kungs runā un dara caur citu. ² Grēko šis cilvēks, kurš grib vairāk saņemt no sava tuvākā nekā dot no sevis Kungam Dievam".

Tomēr, ja cilvēks var runāt par Dievu un, vēl vairāk uz Dievu, tad varbūt atradīsies drusciņ drosmes. Jo svētais Francisks jau mācīja saviem brāļiem (6. pamācībā):

^"1 Brāļi, skatīsimies uz labo Ganu, kurš savu avju pestīšanas dēļ izcieta krusta mokas. ² Kunga avis sekoja Viņam spaidos un vajāšanās, pazemošanā un izsalkumā, silmībā un nelaimē, un visās citās grūtībās; to vietā viņas saņēma no Kunga mūžīgo dzīvi.

³ Tāpēc liels kauns mums, Dieva kalpiem, ka svētie darīja lielus darbus, bet mēs gribam saņemt slavu un godu, stāstīdami par tiem".

 

Ja jau kāds lūdz brāli kapucīnu pastāstīt par tēvu Pio, nevis brālis kapucīns grib stāstīt par šo svēto, tad laikam notiek kaut kas īpašs, un noteikti šiem cilvēkiem, kuri organizē tikšanās, ir liela Dieva svētība. Dievs, es Tev pateicos par visām Tavām žēlastībām.

Vismazākajiem Dieva svētība.

Vismazākajiem Dieva svētība.

Šodien ir svētā Staņislava Kostkas, apliecinātāja, piemiņas diena. Viņš dzīvoja 16. gadsimtā, nāca no Polijas, kur viņa tēvs bija Zakročimja pilsētas kaštelāns.

Staņislavs jau no jaunām dienām vēlējās kļūt par mūku jezuītu ordenī. Pēc dažiem pārbaudījumu un mēģinājumu, un lūgumu "ar asarām" gadiem, viņš atstāja jezuītu skolu Vīnē un devās kājām uz Mīnhenu. Tur arī jezuīti viņu neuzņēma. Tad viņš devās uz Romu un tur viņš tika uzņemts ordenī. Viņš nomira noviciāta laikā, naktī no 14. uz 15. augustu, 18. gadu vecumā. Polijā Staņislavs Kostka ir jauniešu aizbildnis.

Šis jauneklis piederēja Dieva vismazākajiem, kuri atstājuši bagātību, karjēru un savus plānus, atdeva sevi Dievam pilnīgi. Katru dienu daudz laika viņš pavadīja lūgšanā baznīcā, biežāk nekā citi gāja pie grēksūdzes un pieņēma svēto Komūniju.

Svētība, kuru Dievs dod viņa pilsētai, ir saredzama ticīgajiem arī šodien. Zakročimjā, kur dzīvo apmēram 3. tūkst. cilvēku, atrodas divas baznīcas, dažas kapelas ar Vissvētāko Sakramentu, 4. klosteri, no kuriem 3. (trijos) dzīvo kapucīni. Tur arī atrodas garīgās dzīves centrs (veltīts franciskāņu kapucīnu garīgumam), kā arī centrs, kurā veselu gadu brāļi kapucīni palīdz cilvēkiem, kuri iekrita dažādās atkarībās.

Svētais Staņislav Kostka, lūdzies par mums!

Sv. Pio litānija - manā vienkāršā tulkojumā.

Sv. Pio litānija - manā vienkāršā tulkojumā.

Svētā Tēva Pio litānija

Kyrie, eleison!

Christe, eleison!

Kyrie, eleison!

Kristu, klausi mūs!

Kristu, uzklausi mūs!

Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!

Dievs Dēls, pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums!

Dievs Svētais Gars, apžēlojies par mums!

Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētā Marija, lūdzi par mums!

Svētais Serafiskais Francisk,

Svētais Tēvs Pio,

Svētā Gara iedvesmām uzticīgais,

Jēzus Kristus pazemības un nabadzības iemīļotājs,

Jēzus Kristus dedzīgais priesteris,

Svētā Franciska no Asīzes uzticīgais sekotājs,

Kas nesis savā miesā Pestītāja ciešanu brūces,

Svētais Tēvs Pio, kas esi saņēmis pārdabiskas dāvanas,

Franciskāņu ordeņa košums,

Labuma un miera nesējs pasaulei,

Svētuma un žēlastības izredzētais trauks,

Kas grēciniekus samierinājis ar Dievu,

Biedinājums ļauniem gariem,

Kas esi atvēris sirdis ar vienkāršību un Dieva Vārda spēku,

Kas esi macījis vairāk ar piemēru, nekā ar vārdu,

Dieva un tuvākā mīlestības piemērs,

Kas esi saticis Kristu katrā cilvēkā,

Kas esi rūpējies par cietējiem,

Nelaimīgo iepriecinātājs,

Kas esi pieņēmis pazemojumus ar pacietību,

Grūtībās drošsirdīgais vīrs,

Franciskāņu nabadzības piemērs,

Priesteru šķīstības piemērs,

Pilnīgās paklausības vīrs,

Apslēptās dzīves iemīļotājs,

Lūgšanas, meditācijas un kontemplācijas vīrs,

Kas esi mācījis lūgties tos, kas tuvojas Kristum,

Mūsu varenais aizbildnis pie Dieva,

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzi mūs, Kungs!

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs, Kungs!

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!

V. Lūdz par mums, svētais Tēvs Pio!

R. Lai mēs Kristus solījumu cienīgi topam.

Lūgsimies.

Dievs, kas esi izredzējis, ka svētais Tēvs Pio dzīvoja nabadzībā un pazemībā, lai tādā veidā līdzinātos Tavam Dēlam, Jēzum Kristum, dari, mēs Tevi lūdzam, lai iedami pa to pašu ceļu, ar viņa palīdzību sekotu Tavam Dēlam un vienotos ar Tevi prieka un mīlestības pilnībā. Amen.

Sv. Pio novenna - manā vienkāršā tulkojumā.

Sv. Pio novenna - manā vienkāršā tulkojumā.

Novenna sv. Pio no Pjetrelčinas

1. diena (14.09)

Svētais tēvs Pio, tu ar pārliecību mācīji, ka Dievišķā Apredzība, mijot prieku ar asarām cilvēku un veselu tautu dzīvē, ved pie galamērķa sasniegšanas; ka aiz cilvēka redzamās rokas vienmēr ir apslēpta Dieva roka, aizbildini par mani, lai manā grūtajā lietā ..., kuru nolieku Dieva priekšā, ar ticību pieņemu Viņa gribu. Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

2. diena (15.09)

Svētais tēvs Pio, tu aicināji mazdūšīgos atmest bailes un atzīt sevi par vislaimīgākajiem, lai kļūtu cienīgi piedalīties Dieva Cilvēka sāpēs, lai (viņi) ieticētu, ka tā nav (viņu) atmešana, bet gan liela Dieva mīlestība. Tavas uzticības Dievam parauga iedrošināts, lūdzu aizbildniecību manā nodomā ..., kuru stādu tavā priekšā. Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

3. diena (16,09)

Svētais tēvs Pio, tu caur sava ikdienas krusta nešanu, nopelnīji Kirēnieša godu, ticēdams, ka Kungs Savā žēlsirdībā pasniegs roku un apveltīs ar spēku, lūdz par mani manās grūtībās ... un izlūdz man pie Jēzus žēlastību izturēt labajā. Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

4. diena (17.09)

Svētais tēvs Pio, no Dieva gribas lielu ciešanu piemeklēts, pieņēmi to kā īpaši izvēlēto dvēseļu likteni un dāvanu, kas ved uz pestīšanu, aizbildini par mani pie Dieva, lai es spētu ar kristieša cieņu pieņemt manas sāpes un izlūdz man žēlastību .... Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

5. diena (18.09)

Svētais tēvs Pio, tu ar savu neparasto vienotību ar Kungu, ielēji to sirdīs, kas šaubās, cerību, ka kristiešu Dievs ir pārvērtību Dievs, ka no ciešanām dzimst miers, no atstātības izmisuma mostas cerība, esi kopā ar mani manā pārbaudījumā ..., lai es uzticētos Dieva mīlestībai. Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

6. diena (19.09)

Svētais tēvs Pio, tu kļuvi mums par paklausības paraugu ticībā, zinādams, ka tur, kur nav paklausības, nav arī tikuma, tur nav labā un nav arī mīlestības; kur nav mīlestības, tur nav arī Dieva; bet bez Dieva netiek iets uz Debesīm, esi mans aizbildinātājs pie Dieva, kad lūdzu pēc žēlastības .... Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

7. diena (20.09)

Svētais tēvs Pio, nenogurstošais Kristus sekotāj, kurš visiem, kas ar uzticību lūdza pēc tavas palīdzības, apliecināji, ka viņi saņems no Dieva svētās izturības žēlastību, lūdz par mani, kad izlūdzos Dievam žēlastību .... Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

8. diena (21.09)

Svētais tēvs Pio, evanģēliskās Dieva un tuvākmīlestības blāzma, tu stiprināji cilvēku sirdīs pārliecību, ka Dievs nevar atmest patiesu vēlmi mīlēt Viņu, tās mīlestības vārdā, kura piepildīja tavu dzīvi, izlūdz man Debesīs dāvanu ..., kuru tev ar uzticību lūdzu. Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

9. diena (22.09)

Svētais tēvs Pio, Marija bija tava mīļākā Māte, Viņu tu godināji vairāk par visiem radījumiem Debesīs un virs zemes, caur tavu veltīšanos Dieva Mātei lūdzu pēc palīdzību manā vajadzībā .... Tēvs mūsu, Esi sveicināta, Gods lai ir Tēvam.

Litānija...

P.: Lūdz par mums, svētais tēvs Pio.

V.: Lai mēs Kristus solījumu cienīgi topam.

Lūgsimies:

Dievs, Tu darīji, ka svētais Tēvs Pio dzīvoja nabadzībā un pazemībā, šādā veidā līdzinātos Tavam Dēlam, Jēzum Kristum; dari, mēs Tevi lūdzam, lai mēs, ejot šo pašu ceļu, ar viņa palīdzību sekotu Tavam Dēlam un vienotos ar Tevi prieka un mīlestības pilnībā. Amen.

Krusta gudrība 2.

Krusta gudrība 2.

Katram cilvēkam, kurš grib sekot Jēzum Kristum, ir jāaizliedzas pats sevis un jāpaņem savs krusts. Es domāju, ka tas sevišķā veidā attiecas uz priesteriem un konsekrētām personām, jo tie paši lūdza, lai viņus pieņemtu ordenī vai kongregācijā, vai seminārā. Bet arī uz visiem citiem, protams galvenokārt kristiešiem.

Un tāds cilvēks iet uz priekšu savā garīgajā dzīvē, daudzi tomēr atkāpas vai mēģina vēlāk turpināt šo ceļu: aizliegties pats sevis, ņemt savu krustu un sekot Jēzum Kristum. Cilvēks ar aicinājumu, priesteris, konsekrētā persona vai lajs, atbilstoši savam aicinājumam sludina patiesību mīlestībā.

Nāk tomēr tāda diena, kad viņam pats Dievs ļauj saprast, ka cilvēks ne tikai sludina patiesību, bet pati Patiesība, Kas arī ir Mīlestība, tas ir, pats Dievs, Vissvētā Trīsvienība, ka Viņš Pats grib runāt caur cilvēku. Ne tu, bet Dievs. Šeit ir vajadzīga šī pilnīga paklausība Baznīcai, lai nepadotos vai savām fantāzijām, vai vienkārši savai gribai. Jo taču tagad tu atklāj sava aicinājuma drusciņ dziļāku dziļumu. Nevis tu runā patiesību, bet tu kalpo Patiesībai.

Šeit parādas krusta nepieciešamība. Cilvēks nomira šai pasaulei un kalpo Dievam, un seko Jēzum Kristum. Vissvarīgākais ir būt vienotībā ar Dievu. Visas lietas tam kalpo. Tavā krustā parādas tava mīlestība uz Dievu, kā Jēzus Kristus Krustā parādījās Dieva Mīlestība uz tevi.

Krusta gudrība.

Krusta gudrība.

Kādreiz svētais Francisks no Asīzes noskaitīja šādu lūgšanu krucifiksa priekšā (krucifiks - krusts ar Krustā Sistā statuju):

"Visaugstais, godājams Dievs, apgaismo manas sirds tumsības un iedodi man patiesu ticību, drošu cerību un pilnīgu mīlestību, saprašanu un pazīšanu, Kungs, lai es pildītu Tavu svētu un patiesu sūtību. Āmen."

Šodien Krusta Pagodināšanas svētkos mēs lūdzamies kopā ar svēto Fancisku, lai Krustā Sistais mūs apgaismotu, lai Viņš mums dotu patiesu gaismu, lai mēs pildītu Debesu Tēva gribu. Ja cilvēks vēlas pildīt savu gribu, tad ātrāk vai vēlāk parādīsies šā cilvēka muļķība un pat vissarežģītākas maskas nepalīdzēs viņam to slēpt. Kāds varētu pateikt par tādu cilvēku, ka viņš esot Kristus Krusta pretinieks un par velti zaudē spēkus, lai citu priekšā slēpties zem maskas. Tādā situācijā nav iespējams būvēt kopienu, nav iespējams satikties ar otro cilvēku, jo viņš melo, staigā maskā. Varētu pateikt, ka ar tādu cilvēku nav iespējams satikties, tāpat kā nav iespējams cilvēkam satikties ar dzīvnieku.

Tad mēs lūdzamies, lai mēs varētu pildīt Dieva gribu, lai mēs būtu krustā sisti pasaulei, lai mēs nomirtu pasaulei un dzīvotu Dievam visā patiesībā, būvējot Baznīcā kopienas, no kurām spīd Dieva mīlestība un tuvākmīlestība. Visi ir aicināti, bet tik maz cilvēku to pieņem un ieved dzīvē. Lūgties, lai atrastu savu paaicinājumu, pieņemt to un palikt tajā pilnīgā paļāvība uz Tēvu, tā ir Krusta gudrība.

Jaunais dzīves veids.

Jaunais dzīves veids.

Šodien pirmajā lasījumā svētais Pāvils īsos vārdos aprakstīja jauno dzīves veidu, kurš parādījās Baznīcā. Lūk, jau kristiešu pirmā paaudze tika audzināta, sekoja Jēzum Kristum, auga mīlestībā, bija pirmie simti vai tukstoši to, kuri kopš kristīšanas bērnībā visu savu dzīvi kā bērni un jaunieši dzīvoja draudzībā un vienotībā ar Kungu.

Kad sv. Pāvils rakstīja vēstuli Korintiešiem, jau kopš kāda laika veidojās jauna dzīves forma, jaunais veids, lai sekotu Jēzum kā vienīgam Līgavainim. Tie bija sākumi, tāpēc Apustulis raksta ar vienkāršiem vārdiem par jaunavām, kuras veltīja savu dzīvi Kristum, un kurām ir konkrētā draudzē atbildīgie par šo jauno formāciju.

Tie ir it kā konsekrētas dzīves pirmsākumi. Daži gadi ir kā pārbaudījuma laiks, lai redzētu, vai ir aicinājums, vai cilvēks var izturēt šajā dzīves formā, vai nē. Tāpat kā mūsdienās, kad ir postulāts, noviciāts, vēl sākuma formācijas daži gadi, tad mūžīgie svētsolījumi, un tālāk nemitīgā formācija.

Laikam starp visām šīm jaunavām bija tādas, kuras saprata, ka tas nav viņu aicinājums, tāpat saprata atbildīgie par formāciju, un tāpēc sv. Pāvils raksta, ka viņas ir brīvas, ka var laulāties. Bet Apustulis vienlaikus pasvītro jaunās dzīves formas lielo nozīmi un vērtību. Un viņš pat aicina Korintiešus tieši tā dzīvot, protams tos, kuriem ir šis aicinājums no Dieva. Un viņš stiprina tās, kuras jau tā dzīvo. Pāvils nekādā veidā nenicina laulības sakramentu, bet augsti vērtē šo jauno dzīves formu, šo konsekrēto Dievam dzīves formu. Un tā ir liecība, ka jau no pašiem sākumiem Baznīcā bija daudz cilvēku, kuri gribēja sekot Jēzum Kristum šķīstam, nabagam un paklausīgam debesu Tēvam, kuri gribēja dzīvot pēc Evaņģēlija svētībām, par kurām mēs arī dzirdējām šodienas Evaņģēlija fragmentā.

Lūgšanas taciņa.

Lūgšanas taciņa.

Parasti cilvēks sagatavo kādu vietu lūgšanai dzīvoklī vai mājās, kur pie sienas ir krusts, svētbilde, svētie Raksti (vai "Mieram tuvu") un rožukronis. Un vēl varbūt svece svečturī un rožukronis. Varbūt tas viss ir uz galda vai uz plaukta. Lūgšanas vieta, tikšanās ar Dievu vieta mājās.

Dažreiz tomēr cilvēkam ir iespēja izveidot kaut ko ārā, piemēram uzstādīt Dievmātes statuju vai svētbildi dārzā, kaut kādu savu privātu kapliču.

Var arī izveidot kaut ko citu, it kā lūgšanas termometru, es šeit domāju par tiem, kuriem patīk lūgties ceļā. Lūgšanas taciņa savā dārzā, vai kaut kur citur. Pat ja sākumā taciņas nav, bet pēc kāda laika, pēc daudziem noskaitītiem un nostāgātiem rožukroņiem un kronīšiem, zālē, pa kuru staigā lūdzējs, parādās maza taciņa. Jo vairāk "nostaigāto" lūgšanu, jo skaidrāka taciņa.

Līdzīgi dzīvē, jo vairāk mēs pieredzam Dieva mīlestību, jo vairāk un drošāk ejam mīlestības ceļu. Jo vairāk mēs pieredzam Dieva žēlsirdību, jo vairāk un ar lielāku degsmi mēs pildam žēlsirdības darbus. Jo dziļāk mēs pieredzam Dieva piedošanu, jo vairāk esam pateicīgi un gribam piedot mūsu pāridarītājiem. Un tā arvien pilnīgāk mēs piedalāmies svētajā Misē, kurā, kā šodien, mēs ieklausamies Dieva žēlsirdības vārdos un esam vislaimīgākie cilvēki pasaulē, jā, tik tiešam, vislaimīgākie cilvēki pasaulē, kad mēs pieņemam Jēzus Kristus Miesu un Asinis. Bezgala liela ir Dieva Mīlestība. Dievs ir Mīlestība. Pateicība Dievam par katru mūsu ceļu, dažreiz grūto ceļu, patiesības ceļu, kurā arvien labāk redzam savu cieņu, ko saņēmām no Dieva, lai beidzot vienotos ar Viņu.

Vai sētniekam ir garīgā dzīve?

Vai sētniekam ir garīgā dzīve?

Nesen kāds man teica:

- Nestāsti par garīgo dzīvi!

Ak vai! Tik bīstami ir runāt par garīgo dzīvi? Vai arī tad kad divi cilvēki, laji, diskutē baznīcā par garīgām lietām, vai tas ir slikti?

Es protams esmu priesteris un, kaut gan arī protu strādāt ar grābekļiem, zinu drusciņ par garīgo dzīvi. Vai garīgā dzīve ir slimība? Ja tā būtu slimība, tad arī Svētais Gars, Kurš ir mūsu garīgās dzīves galvenais veidotājs, būtu bīstams un būt par cilvēku būtu laikam kāda liela noziedzība. Jo taču cilvēka garā Dievs grib satikties ar šo konkrēto cilvēku kā personu.

- Stāsti par Dievu!

Labi, labi, bet zini, ka ticība uz Dievu sākas tieši tur, kur sākas garīgā dzīve? Garīgajai dzīvei ir vajadzīga ticība, šis dievišķais tikums. No otras puses lai ticība liecinātu par sevi, ka tā esot dzīva, ir vajadzīgi redzami ticības darbi kā personas atbilde Dieva Atklāsmei. Persona rūpējas galvenokārt par savu garīgo dzīvi. Arī tad, kad strādā ar grābekļiem.

Pateicība Dievam par lietu.

Pateicība Dievam par lietu.

Šajās divās dienās nebija iespējas strādāt, jo vakar visa diena aizņemta, bet šodien svētdiena. Grābekļi palika šķūnī. Lapas no kokiem krita, bet nebija vēja. Tie, kuri strādā kā sētnieki, labi saprot, ko tas nozīmē "lapas plus vējš". Vēl vairāk, Dievs divas reizes sūtīja lietu, tāpēc lapas palika tur, kur krita. Es pateicos Dievam par lietu.

Kapucīna dzīve ir brīnišķīga, jo pat lielā pilsētā var dzīvot un strādāt kā vientuļnieka mājās. Baznīcas dārzs ir kā saliņa, kad viss apkārt ātri kaut kur skrien un pat nevar ieraudzīt baznīcas ēku. Bet lapas, kuras krīt no liepām, ir kā cilvēka domas, ar kurām cilvēkam tik bieži ir problēmas, jo cilvēks nezin, ko ar tām darīt? Bet kā lapām ir cita loma un mērķis, nevis tikai krist, tāpat ar cilvēka domām. Vai viņš tās lietos, lai meklētu patiesību, lai meklētu Dievu?

Dārzā lapas tiek apatrādātas kompostovņikā, lai būtu auglīga zeme. Cilvēks mācās līdzdarboties ar Dievu, lai aptrādātu katru domu un atrastu tajā patiesību. Jo katrai ir īstenībā liela vērtība. Un ikkatra no tām ir iespēja līdzdarboties ar Svēto Garu un redzēt Dieva uzvaru cilvēka dzīvē. Jau tā dēļ ir vērts meklēt patiesību, ieraudzīt, ieklausīties Dieva vārdā un runāt, kā šodien bija lasīts Evaņģēlijā.

Sētnieks noviciātā.

Sētnieks noviciātā.

Šodien man bija liels prieks atkal dažas stundas pastrādāt baznīcā. It kā laikos, kad es iestājos ordenī un postulātā, kā arī noviciātā, un es strādāju baznīcā. Vajadzēja visu mazgāt, tīrīt putekļus, mainīt sveces un tā tālāk. Galvenais, ka tas bija baznīcā, kur taču ir Vissvētākais Sakraments un cilvēks saprot, ka vienkārši caur šiem darbiem kalpo pašam Dievam.

Rīt Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas svētki. Pirmkārt Marija mums rāda, kā Dievs apdāvina cilvēku, kurš ir Dievam pilnīgi paklausīgs un ar Dievu vienots. Otrkārt šie svētki mums atgādina to, ka mēs esam aicināti uz pilnīgu paklausību Dievam un uz tādu vienotību, kura Vecās Derības laikos nebija iespējama, jo uz vienotību svētajā Komūnijā.

Kaut gan es esmu zakristiāns, bet arī sētnieks, tāpēc arī šodien, kā iepriekšējās dienās, man izdevās strādāt ar grābekļiem. Bija pat dažas sarunas, tāpēc sveiciens visiem šoferiem un latīņu valodas skolotājiem.

Šodien lasījumos bija skaisti uzrakstīts par tiem, kuri sludina Evaņģēliju un kuri tā dēļ tiek tiesāti. Lūgsimies par visiem, kuri tiek vajāti Evaņģēlija dēļ.

Rīt skaista diena arī tāpēc, ka pirms 23 gadiem man un maniem brāļiem kapucīniem bija pirmie svētsolījumi ordenī. Rīt nākamie daži brāļi saliks savus pirmos svētsolījumus mūsu provincē. Kā parasti tas notiek 8. septembrī.

Tāpēc es šeit atgādināšu svētā Franciska no Asīzes "Apstiprinātas Regulas" 1. nodaļu:

¹ Kunga vārdā.

Sākas Mazāko brāļu dzīve.

² Mazāko brāļu regula un dzīve ir, proti, pildīt mūsu Kunga Jēzus Kristus svēto Evaņģēliju dzīvojot paklausībā, bez īpašuma un šķīstībā. ³ Brālis Francisks apsola paklausību un cieņu Honorija pāvesta kungam un viņa likumīgiem pēcnācējiem, un Romas Baznīcai. ⁴ Un citiem brāļiem jāpaklausa brālis Francisks un viņa pēcnācēji.

 

Regulas 1. nodaļa 

Sētnieka garīgums 2.

Sētnieka garīgums 2.

Pirms pāris dienām man piezvanīja latīņu valodas specialists un paziņoja, ka viņš ir jau pabeidzis labot svētā Franciska "Rakstu" (manā tulkojumā) tekstu. Es vēl neatradu laiku to lasīt, bet ceru, ka vistuvākās dienās šis laiks būs.

Šodien man bija atpūta no sētnieka darba, jo vakar diezgan daudz strādāju baznīcas dārzā, kā arī ārpus žoga. Arī ar dakšu pastrādāju kompostovnikā. Kopā visi šie darbi pieprasīja daudz spēku un, beidzot, atpūtu.

Vakar darbā parādījās divi jaunie elementi. Pirmais ir liela krāvu tačka. Otrais ir habits. Kaut gan strādāšu, kad varēšu, tas nozīmē gandrīz katru dienu, tomēr labprāt es esmu gatavs parunāt par garīgām lietām. Tās ir svarīgākas lietas, lielākais darbs dzīvē, par ko mūs arī parliecina Dieva vārds svētās Mises lasījumos, tieši šajās dienās.

Fragments no svētā Franciska "Testamenta":

¹⁴ Un kad Kungs man deva brāļus, neviens man neatklāja, kas man jādara, bet pats Visaugstākais man atklāja, ka man jādzīvo pēc svētā Evaņģēlija principiem. ¹⁵ Un es to pavēlēju uzrakstīt dažos vārdos un vienkārši un Pāvests man to apstiprināja. ¹⁶ Un tie, kuri nāca, lai saņemtu šo dzīves veidu, deva nabagiem visu, kas viņiem varēja piederēt.; un tie bija apmierināti ar vienu tuniku, iekšpuses un ārpuses ielāpotu, ar šņori un biksēm. ¹⁷ Un mēs negribējām vairāk.

¹⁸ Breviāru mēs [garīdznieki] skaitījām kā citi garīdznieki, [brāļi] laji skaitīja: "Tēvs mūsu"; un labprāt mēs palikām baznīcās. ¹⁹ Un mēs bijam neizglītoti un padoti visiem. ²⁰ Un es ar savām rokām strādāju, un gribu strādāt; un stipri gribu, lai visi citi brāļi strādātu kādā darbā, jo tas ir godīgi. ²¹ Kuri neprot, lai iemācās, nevis darba algas saņemšanas iekāres dēļ, bet piemēra dēļ un lai izvairītos no bezdarbības. ²² Bet kad mums neiedos atalgojumu par darbu, dosimies pie Kunga galda, lūdzot žēlsirdības dāvanas pie durvīm.

 

Testamenta fragments 

Sētnieka garīgums?

Sētnieka garīgums?

Sākumā es atgādināšu kādu shēmu, kurā es darbojos katru dienu svētceļojuma laikā uz Aglonu. Es gāju kā pēdējais, tālu aiz grupas, lai būtu iespēja iet uz garīgām sarunām vai pie grēksūdzes katram, kas gribēja. Un šī shēma labi darbojās.

Tagad vajadzēja atrast kādu jaunu shēmu, lai dienas laikā būtu iespēja garīgām sarunām. Un sī shēma pati izveidojās. Nosaukšu to tā: "garīgās sarunas pie sētnieka". Vai Jums tas patīk?

Šajā shēmā viegli atrast priesteri, nav nekādu problēmu, viņš staigā apkārt baznīcas ar grābekļiem un tačku. Sarunas laikā katrs var arī palīdzēt, paņemt citus grābekļus un strādāt. Var arī vienkārši pastaigāt un parunāt.

Priesterim un mūkam ir pienākums sludināt Dieva vārdu, palīdzēt cilvēkiem arvien labāk meklēt un pildīt Dieva gribu, rūpēties par savu garīgo dzīvi un vienotību ar Jēzu Kristu, kura visstiprāk izpaužas svētajā Komūnijā.

Vai visiem priesteriem šī shēma ir derīga? Laikam nē, bet kapucīniem tā der, jo kapucīniem ļoti vajadzīgs ir fiziskais darbs, lai mācītos pazemību. "Apstiprinātas regolas" 5. nodaļā ("Par darba veidu") sv. Francisks rakstīja:

² Šie brāļi, kuriem Kungs deva žēlastību strādāt, lai strādā uzticīgi un dievbijīgi, ³ tādā veidā, ka atmestot slinkumu - dvēseles ienaidnieku, viņi nedzēstu svētās lūgšanas un dievbijības garu (1Tes 5,19), kuram jākalpo citas laicīgas lietas. ⁴ Kā atalgojumu par darbu lai viņi pieņem sev un saviem brāļiem lietas nepieciešamas miesai, izņemot denārijus un fondus ⁵ un lai to [dara] pazemīgi, kā piemērots Dieva kalpiem un vissvētākas nabadzības piekrītējiem.