Sētnieka garīgums 2.

Sētnieka garīgums 2.

Pirms pāris dienām man piezvanīja latīņu valodas specialists un paziņoja, ka viņš ir jau pabeidzis labot svētā Franciska "Rakstu" (manā tulkojumā) tekstu. Es vēl neatradu laiku to lasīt, bet ceru, ka vistuvākās dienās šis laiks būs.

Šodien man bija atpūta no sētnieka darba, jo vakar diezgan daudz strādāju baznīcas dārzā, kā arī ārpus žoga. Arī ar dakšu pastrādāju kompostovnikā. Kopā visi šie darbi pieprasīja daudz spēku un, beidzot, atpūtu.

Vakar darbā parādījās divi jaunie elementi. Pirmais ir liela krāvu tačka. Otrais ir habits. Kaut gan strādāšu, kad varēšu, tas nozīmē gandrīz katru dienu, tomēr labprāt es esmu gatavs parunāt par garīgām lietām. Tās ir svarīgākas lietas, lielākais darbs dzīvē, par ko mūs arī parliecina Dieva vārds svētās Mises lasījumos, tieši šajās dienās.

Fragments no svētā Franciska "Testamenta":

¹⁴ Un kad Kungs man deva brāļus, neviens man neatklāja, kas man jādara, bet pats Visaugstākais man atklāja, ka man jādzīvo pēc svētā Evaņģēlija principiem. ¹⁵ Un es to pavēlēju uzrakstīt dažos vārdos un vienkārši un Pāvests man to apstiprināja. ¹⁶ Un tie, kuri nāca, lai saņemtu šo dzīves veidu, deva nabagiem visu, kas viņiem varēja piederēt.; un tie bija apmierināti ar vienu tuniku, iekšpuses un ārpuses ielāpotu, ar šņori un biksēm. ¹⁷ Un mēs negribējām vairāk.

¹⁸ Breviāru mēs [garīdznieki] skaitījām kā citi garīdznieki, [brāļi] laji skaitīja: "Tēvs mūsu"; un labprāt mēs palikām baznīcās. ¹⁹ Un mēs bijam neizglītoti un padoti visiem. ²⁰ Un es ar savām rokām strādāju, un gribu strādāt; un stipri gribu, lai visi citi brāļi strādātu kādā darbā, jo tas ir godīgi. ²¹ Kuri neprot, lai iemācās, nevis darba algas saņemšanas iekāres dēļ, bet piemēra dēļ un lai izvairītos no bezdarbības. ²² Bet kad mums neiedos atalgojumu par darbu, dosimies pie Kunga galda, lūdzot žēlsirdības dāvanas pie durvīm.

 

Testamenta fragments