Dārznieks un sētnieks.

Dārznieks un sētnieks.

Pateicoties Dievam arvien labāk es ieeju klosterdzīvē. Kā kādreiz rakstīju, kapucīnu dzīvē var pasvītrot četrus svarīgus elementus: kontemplācija (lūgšanas dzīve), nabadzība (es atgādinu, ka ir trīs svētsolījumi: nabadzība, paklausība un šķīstība), brālība (dzīve brāļu kopienā), apustulāts. Šajā dzīves formā ir arī daudz dažādu pienākumu, kuri jāpilda katru dienu vai gandrīz katru dienu.

Starp jauniem pienākumiem man ir darbs baznīcas un klostera dārzā, tad es varu saukt to arī par dārznieka un sētnieka darbu, vai labāk par dārznieka un sētnieka kalpošanu. Es redzu, un tajā man palīdz arī citi, ka darbs un kalpošana, kuri atdoti Jēzum Kristum, nes labus augļus, kā piemēram viens no tēviem pasvītroja pazemības tikumu, kuram attīstīties ļoti palīdz fiziskais darbs, protams vienmēr jārūpējas par vienotību ar Dievu, lai būtu labie augļi.

Tad līdzīgi kā Olainē sensenos laikos, kā Viļakā pirms pāris gadiem, tā arī pie klostera Zemaišu ielā es atjaunoju fiziskus darbus, kuri ir ikkatra kapucīna dzīves sastāvdaļā. Dažādi grābekļi, lapstas, cirvis, ķerres un citi instrumenti palīdz man darīt zemi padotu, un netraucē tikšanās ar Jēzu.

Svētceļojuma 8.-12. dienas (11.-15. augusts). Labāk nekā paradīzē.

Svētceļojuma 8.-12. dienas (11.-15. augusts). Labāk nekā paradīzē.

Labāk nekā paradīzē ne tikai tāpēc, ka visur apkārt bija daudz dārzu, sevišķi daudz ābeļu, vienkārši āboļu pārpilnība. Labāk nekā paradīzē, jo katrs piedalījās garīgajā formācijā, lai atgrieztos un pildītu Dieva gribu, nevis lai meklētu savu gribu.

14. augustā, vakarā, kad atklājās kurš kam ir sargeņģelis, daži, kuri pirmo reizi bija mūsu grupā, liecināja, ka uzreiz iegāja kā ģimenē. Svētceļnieku īsas liecības atklāja, protams ļoti īsi, lielo tīklu, draudzības ar Dievu un svētceļniekiem tīklu.

Lekcijas, kuras bija lasītas atpūtas vietās, iepazina mūs vairāk ar sirdsapziņas lomu un tās labošanas vajadzību, ar dažādām problēmām, kuras jāmācās atrisināt, lai ietu uz priekšu un pildītu Dieva gribu, mīlētu Dievu, tuvāko un sevi pašu, ar garīgo dzīvi kā tādu un kā ar Dievu auglīgi līdzdarboties pasaulē, kura ir ļoti materialistiskā. Divas pēdējas lekcijas bija par dažām tēmām no Pāvesta Franciska apustuliskās adhortācijas "Gaudete et exsultate", "Priecājieties un līksmojieties".

Kāds vakar pieminēja, ka sāka iet svētceļojumos 1994. gadā, tāpat kā es. Tieši 1994. gadā es uzņēmos pieņemt garīgajā adopcijā pirmo nepiedzimušo bērnu. Šodien es sāku lūgties jau par 33. bērnu. Pateicība Dievam.

Pateicība Dievam par šo svētceļojumu un par katru svētceļnieku. Liels paldies organizatoriem, virtuvei, gandarītājiem, sevišķi ministrantiem, kā arī labdariem un tiem, kuri par mums lūdzās. Alleluja!

Svētceļojuma 7. diena. It kā Āfrikā.

Svētceļojuma 7. diena. It kā Āfrikā.

Liels paldies Varakļānu skolai par viesmīlību. Mēs pateicamies arī sevišķi Varakļānu katoļu draudzei un A. God. prāvestam pr. Česlavam par kopīgo lūgšanu, gan vakar vakarā, gan šodien svētajā Misē, Varakļānu pilsētas 90. gadu jubilejas svētkos. Bija arī iespēja palūgties pie pr. Boldāna kapa.

Ceļš bija ļoti labs un pat viens draudzes pārstāvjis mūs pavadīja gandrīz divus kilometrus Viļānu virzienā. Liels paldies viņam.

Laika apstākļi bija līdzīgi kā Āfrikā, bet tikai līdzīgi, jo laikam Āfrikā ir kārstāk. Tomēr Āfrikas akcenti bija konferencē, kurā tika pastāstīts par svēto Jāzepinu Bakhītu, kura ir no Āfrikas, daudzus gadus dzīvoja kā verdzene. Kā verdzene atrada Jēzu Kristu, Kurā bija visas viņai cerības. Tālāk konferencē jau bija par kristiešu cerībām, kuras piepildīsies Debesu valstībā, bet šeit virs zemes šo cerību konkrēts pierādījums ir mūsu ticība, dzīva Baznīcas ticība, kura ir kā maize un ar kuru jādalās ar citiem.

Liels paldies visiem, kuri ar mani runāja par dažādām garīgām lietām.

Liels paldies visiem labdariem. Liels paldies Viļānu skolai par viesmīlību. Mēs arī pateicamies A. God. prāvestam pr. Rinaldam, kurš mums pastāstīja par baznīcas un klostera vēsturi, un liecināja par tautas dzīvo ticību, kura šeit vienmēr ir stipra.

Kāds man jautāja par svēto Francisku. Savā vēstulē svētais parāda, sevišķi lajiem, kā dzīvot, lai izpildītu Evaņģēliju (sevišķi panti 1-4):

https://triszemes.blogspot.com/2017/10/sv-francisks-vestules-vestule.html

Visi esam aicināti uz svētumu. Miers un labums!

Svētceļojuma 6. diena. It kā skolā.

Svētceļojuma 6. diena. It kā skolā.

Liels paldies, no sirds, Barkavas skolas saimniekiem par viesmīlību, Barkavas katoļu draudzei un sevišķi Barkavas draudzes prāvestam A. god. pr. Viktoram, jo mēs varējām svinēt svēto Misi šajā skaistā svētā Staņislava, bīskapa un mocekļā, baznīcā.

Ceļā Dievs mūs apdāvināja ar skaisto saulaino laiku, bet sevišķi ar to, ka mēs, pieņēmuši Jēzus Kristus Miesu svētajā Komūnijā, liecinājām viens otram par mūsu ticību un mīlestību uz Jēzu.

Ik pēc dažiem kilometriem bija atpūta, kura laikā es un visi citi gribēja atpūsties. Bet tā kā vienmēr bija arī br. Jāņa katehēzes par sirdsapziņu. Es atceros, ka sv. Ignats no Lojolas sirdsapziņas izmeklēšanu darīja trīs reizes dienā. Cik reizes dienā mēs to daram?

Vajadzētu pateikt, ka ceļā un atpūtas laikā, mēs mācāmies ieklausīties citu vārdos. Gan sarunās, gan lekcijās. Tas ir ļoti svarīgs, iemācīties vairāk klausīties, ko citi runā, nekā pašam runāt, jo jāsatiekas patiesībā. Ir vajadzīgs dialogs. Tad veidojas it kā franciskāņu kapucīnu skolā ceļā, tāpēc es šeit citēšu "svēta Franciska vēstuli brālim Leonam":

 ¹ Brāli Leon, brālis Francisks [sūta] tev sveicienu un [novēl] mieru. ² Tā es tev saku, mans dēls, kā māte: ka visus vārdus, kurus mēs sacījām ceļā, īsāk šajā vārdā es lemju un dodu padomu, tad ja tev [vajadzēs] pēc padoma nākt pie manis, tādu padomu es tev dodu: ³ Jebkurš veids tev liktos labāks, lai tu patiktu Kungam Dievam (sal. 1Kor 7,32) un sekotu Viņa pēdām (sal. 1Pēt 2,21) un Viņa nabadzībai, dari [tā] ar Kunga Dieva svētību un ar manu atļauju. ⁴ Un, ja tev vajag, tavas dvēseles dēļ vai kāda cita iepriecinājuma dēļ, un [ja] tu gribi, Leon, nākt pie manis, nāc.

https://triszemes.blogspot.com/2017/10/sv-francisks-vestules-vestule-bralim.html 

Es priecājos, ka visbiežāk ceļā es biju aizņemts ar garīgām sarunām.

Šodien Varakļānu katoļu baznīcā mums bija Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana, vēsperes, aizlūgšanas, kompletorijs un svētība ar Vissvētāko Sakramentu. Mēs pateicamies Dievam par lielām saņemtām žēlastībām, sevišķi par Viņa mīlestību, ar kuru Viņš mums piepildīja. Liels paldies arī A. God. Prāvestam pr. Česlavam par sirsnīgo uzņemšanu un kopīgo lūgšanu, kā arī par stāstu par baznīcu. Tiksimies rīt pie Dieva altāra svētajā Misē. 

Šodien vakarā mūsu grupai pievienojās vēl seši svētceļnieki. Miers un labums!

Svētceļojuma 5. diena. It kā Nāzaretē.

Svētceļojuma 5. diena. It kā Nāzaretē.

Liels paldies Lubānas skolas saimniekiem un Lubānas katoļu draudzei par viesmīlību.

Šodien no paša rīta bez problēmām mēs atradam ceļu uz Lubānas baznīcu. Tur jau gaidīja draudzes pārstāvji un mēs kopā svinējām svēto Misi. Pēc Mises pāsteigums pie baznīcas, lielas un garšīgas brokastis. Sviestmaizītes patīka arī lapsenēm, bet tās nebija pārāk uzbāzīgas un mums pārāk netraucēja un mēs palikām priecīgāki. Pēc tam draudzes pārstāvja pavadīti (līdzīgi kā vakar Dzelzavā) mēs devamies ceļā uz Barkavu.

Aiz Lubānas ir skaists mežs, kurā apstāšanās laikā bija iespēja pagulēt uz zemes zem priedēm. Un tā nebija pēdēja tāda iespēja pagulēt uz zemes, arī kādā pļāvā, arī kādā parkā zem vecām liepām.

Kad mēs gājām un dziedājām Dieva žēlsirdības kronīti, ieraudzījām citu svētceļnieku grupu, no Madonas. Un mēs satikāmies tā, ka mēs ejot dziedājām kronīti, bet madonieši stāvot pie ceļa dziedāja citu dziesmu Dievam par godu. Laikam tā būs ar koriem Debesu valstībā.

Barkavā mūs sirsnīgi uzņēma pagasta saimnieki, bet pa ceļu daži no mums, to starpā arī es, bija ciemos pie kādas vecas dievbijīgas kundzes no Barkavas draudzes. Lūk, dievbijības piemērs mums visiem, jauniem cilvēkiem.

Es priecājos, ka arī šodien bija garīgās sarunas. Bija arī Paulas skaista katehēze par vainas sajūtu (patieso un nepatieso). Ar šo problēmu satiekas katrs cilvēks, un tas, kurš grib iet svētuma ceļu, ātri ieraudzīs, ka ar Dieva palīdzību var tikt galā ar šo problēmu, lai tas nebūtu šķērslis garīgajā dzīvē.

Svētceļojums tas ir laiks, kurā jāiemācās lietot garīgus intrumentus, lai vēlāk mēs varētu tālāk līdzdarboties ar Dievu gan individuāli, gan savās draudzēs vai kopienās. Svētceļojums tas nav laiks, lai uzpildītu kādus emocionālos akumulatorus un no tādas domāšanas, ja cilvēks to sevī ieraudzītu, ir jāatbrīvojas.

Svētceļnieku grupas virtuvē viss ir ļoti garšīgs un tas ir jāpasvītro.

Kāpēc Nāzaretē? Pirmkārt vienkāršība, otrkārt garīgās dzīves skola, treškārt Jēzus klātbūtne, Marijas un sv. Jāzepa klātbūtne (piem. Euharistiskā lūgšanā, Rožukronī, Litānijā un citās lūgšanās un dziesmās), dažādu darbu un pienākumu pildīšana, tālāk klusums, prieks, viesmīlība. Un svētceļojums. "Augsti slavē Kungu mana dvēsele un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā..."

Svētceļojuma 4. diena. It kā tuksnesī.

Svētceļojuma 4. diena. It kā tuksnesī.

Liels paldies Dzelzavas draudzei un Dzelzavas pagasta un skolas saimniekiem par neparasto viesmīlību. Un liels paldies A. god. prāvestam pr. Andrejam par viņa gana mīlestību draudzē un arī par viņa rūpēm par mums, svētceļniekiem.

Šodienas sv. Mises lasījumu vārdi mūs aicināja ticēt Jēzum tā, lai šī ticība būtu tāda, kādu grib Dievs. Visas mūsu cerības ir Dievā, tāpēc caur ticību mēs jau piedalamies šajā laimīgā realitātē. Tad ticībai ir jābūt kā maizei, kura ir šīs realitātes īstais pierādījums. Mēs vēl neredzam šos "tīrumus" un šos "kviešus", bet ticība tā ir maize no šiem Debesu valstības kviešiem. Pateicoties tādai ticībai, Baznīcas ticībai, mēs varam staigāt pa jūras virsmu, pa dažādu pārbaudījumu un vajāšanu virsmu, un tās mūs neuzvarēs, jo mūsu barība nav no pasaules, bet no Dieva.

Šodienas ceļš 50% bija līdzīgs tuksnesim un pūtekļi aiz smagām un vieglām mašīnām deva mums ļoti konkrētu tuksneša pieredzi. Tuksnesī jāatšķir labs no ļaunā, patiess no nepatiesa un tajā mums palīdz sirdsapziņa. Par sirdsapziņu mums skaisti un bagāti stāstīja br. Jānis savā konferencē.

Tuksnesī arī gandarītāju bija vairāk, jo trīs. Visi deva ļoti labu gandarīšanas, klusuma un lūgšanas piemēru.

Tagad jau esam Lubānā. Liels paldies Lubānas draudzei par ļoti lielo viesmīlību un ka tā daļas ar mums ar savu maizi, ļoti garšīgo maizi. Rīt tiksimies svētajā Misē draudzes baznīciņā.

No savas puses es pateicos visiem, kuri gribēja ar mani parunāt par garīgām lietām. Miers un labums! visiem labdariem, arī tiem labdariem, kuri lūdzas par mums mājās. Laikam mēs esam jau Latgalē? Tad leidz reitam!

Svētceļojuma 3. diena. It kā Lagevņikos.

Svētceļojuma 3. diena. It kā Lagevņikos.

Laikam nav neviena cilvēka, kurš nezinātu vai nedzirdētu par Krakovu-Lagevņikiem. Bet par to drusciņ vēlāk.

Sākumā liels paldies Cesvaines draudzei, sevišķi prāvestam pr. Andrejam un Franciskāņu III ordenim, par kopigo lūgšanu svētajā Misē un garšīgām brokastīm. Par Jūsu sirsnīgo viesmīlību, lai aizmaksā Kungs Jēzus un mūsu svētais tēvs Francisks!

Man šodien bija atpūta, tāpēc es gāju ar grupu tikai pēdējos 2 kilometrus. Man bija iespēja pieredzēt (neatcēros, kuru reizi dzīvē) to, ka mašīna brauc bez problēmām tad, kad šoferis palūdzies, piemēram "Tavā patvērumā..."

Tagad par Krakovu-Lagevņikiem, tas ir par Dieva žēlsirdības galveno sanktuāriju. Mēs bijām saistīti ar šo sanktuāriju caur to, ka noskaitījām Dieva žēlsirdības kronīti Dzelzavas pareizticīgā baznīciņā. Tur arī man bija lekcija par pieciem Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem, kā arī mēs pagodinājām Žēlsirdības stundu, jo tieši lekcijas laikā bija stunda 15:00. Pēc tam gandrīz visi gājām uz Dzelzavas internatskolu un dziedājām. Liels paldies saimniekiem par viesmīlību, kā arī par ticības liecību.

Man bija arī sirsnīgas sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem. Es viņus arī aicināju ņemt dalību svētceļojumā uz Aglonu pēc gada. Lai Dievs viņiem un visiem labdariem svētī un apdāvina ar savu žēlsirdību. Jēzu, es uzticos Tev!

Svētceļojuma 2. diena. It kā Asīzē.

Svētceļojuma 2. diena. It kā Asīzē.

Liels paldies Liezēres kultūrnama saimniekiem, kuri mūs sirsnīgi uzņēma. Lai mēs neaizmirstu to, ka esam bijuši Liezērē, gribam pasvītrot, ka ieejot Liezērē un izejot no Liezēres mēs esam satikuši brāli lietu.

Bet vissvarīgākā bija svētā Mise, kuru svinējām Liezērē un pieņēmām mūsu sirdīs Jēzus Kristus Miesu svētajā Komūnijā. Kungs Jēzu, mēs Tev pateicamies par Tavu klātbūtni, ka Tu nāk pie mums, ka Tu ej kopā ar mums un ka Tev patīk mājot mūsu sirdīs. Lai arī Tev patīk mūsu centieni atgriezties un vienmēr vislabāk sagatavot Tev mūsu sirdis.

Vienotība ar Dievu - tieši to meklē katrs cilvēks. Kā uzrakstīja svētais Augustīns: nemierīga ir mūsu sirds, iekams neatdusies Dievā.

Līdzīgi Jēzus stāstīja Māsai Faustīnei: cilvēce nepieredzēs mieru, ja neversīsies pie Dieva žēlsirdības.

Brālis Jānis lasīja lekciju par mūsu moto "Priecājieties un līksmojieties", kas ir no sv. Mateja Evaņģēlija. Pateicoties tam mēs vairāk zinam, kādos kontekstos Bībelē šie vārdi bija lietoti. Brālis Jānis iepazina mūs vairāk ar pāvesta Franciska mācību, sevišķi ar to, cik svarīgi ir atpazīt Dieva gribu ikkatrā dzīves situācijā, lai to pieņemtu un ietu svētuma ceļu.

Šodien ceļā arī man bija vienkārša "kalpošanā ceļā", piemēram garīgās sarunas. Kā nepriecāties?

Liels paldies Cesvaines skolas saimniekiem, kuri mūs šodien uzņēma.

Liels paldies Cesvaines katoļu draudzes prāvestam pr. Andrejam, kurš mūs sirsnīgi uzaicināja uz baznīcu, kur mums bija vēsperes, bet rīt būs sv. Mise.

Liels paldies Pasaulē dzīvojošiem Franciskāņiem (III Franciskāņu Ordenis), kuri mūs pabaroja un rīt par mums parūpēsies. Arī saruna starp māsām un brāļiem (franciskāņi kapucīni) bija svētā Franciska prieka pilnā. Lūk, tāda maza Asīze Cesvainē. Miers un labums!

Ahā, laikam nevienam nav nevienas tulznas? Pateicība Dievam!

Svētceļojuma 1. diena. It kā Betlēmē.

Svētceļojuma 1. diena. It kā Bētlēmē.

Svētā Alberta draudzes grupa sāka savu svētceļojumu uz Aglonu. Svētā Mise draudzes baznīcā, pirmā konference baznīcas dārzā, ceļš ar autobusu līdz Vecpiebalgai, ceļš kājām līdz Liezērei, kur tagad mēs atrodamies.

Ceļš bija ļoti labs, mēs redzējām dzērves, bet arī priecājāmies par sauli, kura nebija pārāk stipra. Vienu kilometru pirms Liezēres notika kaut kas īpašs Latvijā šajos mēnešos - stiprs lietus. Bet visi svētceļnieki tika uzaicināti paslēpties kādā saimniecībā, konkrēti - kūtī. It kā Bētlēmē. Visi svētceļnieki? Īstenībā ne visi, jo es, ejot kā pēdējais, piedzīvoju īstu dušu. Pat mētelis nepalīdzēja daudz. Bet tomēr 5 minūtes arī es stāvēju un gaidīju, līdz begās lietus. Liels paldies saimniekiem - arī par āboļiem, kurus viņi mums uzdāvināja. Lai Dievs svētī!

Es nezinu, kas notiek? Man nebija nevienas garas garīgās sarunas - laikam pirmo reizi daudzu gadu laikā. Rīt jauna diena - sāksies ar svēto Misi, kurā mēs pieņemsim svētajā Komūnijā mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un ar pateicību dzīvosim tālāk Viņam. Miers un labums!

Tuvojas Svētā tēva Franciska vizīte Latvijā...

Tuvojas Svētā tēva Franciska vizīte Latvijā...

...tāpēc es Jūs aicinu palasīt adhortācijas "Gaudete et exsultate" - "Priecājieties un līksmojieties" fragmentus, kurus man izdevās kādreiz brīvos brīžos pārtulkot no poļu valodas:

"Gaudete et exsultate" - fragmenti.