Dārznieks un sētnieks.
Pateicoties Dievam arvien labāk es ieeju klosterdzīvē. Kā kādreiz rakstīju, kapucīnu dzīvē var pasvītrot četrus svarīgus elementus: kontemplācija (lūgšanas dzīve), nabadzība (es atgādinu, ka ir trīs svētsolījumi: nabadzība, paklausība un šķīstība), brālība (dzīve brāļu kopienā), apustulāts. Šajā dzīves formā ir arī daudz dažādu pienākumu, kuri jāpilda katru dienu vai gandrīz katru dienu.
Starp jauniem pienākumiem man ir darbs baznīcas un klostera dārzā, tad es varu saukt to arī par dārznieka un sētnieka darbu, vai labāk par dārznieka un sētnieka kalpošanu. Es redzu, un tajā man palīdz arī citi, ka darbs un kalpošana, kuri atdoti Jēzum Kristum, nes labus augļus, kā piemēram viens no tēviem pasvītroja pazemības tikumu, kuram attīstīties ļoti palīdz fiziskais darbs, protams vienmēr jārūpējas par vienotību ar Dievu, lai būtu labie augļi.
Tad līdzīgi kā Olainē sensenos laikos, kā Viļakā pirms pāris gadiem, tā arī pie klostera Zemaišu ielā es atjaunoju fiziskus darbus, kuri ir ikkatra kapucīna dzīves sastāvdaļā. Dažādi grābekļi, lapstas, cirvis, ķerres un citi instrumenti palīdz man darīt zemi padotu, un netraucē tikšanās ar Jēzu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru