Svētceļojuma 7. diena. It kā Āfrikā.
Liels paldies Varakļānu skolai par viesmīlību. Mēs pateicamies arī sevišķi Varakļānu katoļu draudzei un A. God. prāvestam pr. Česlavam par kopīgo lūgšanu, gan vakar vakarā, gan šodien svētajā Misē, Varakļānu pilsētas 90. gadu jubilejas svētkos. Bija arī iespēja palūgties pie pr. Boldāna kapa.
Ceļš bija ļoti labs un pat viens draudzes pārstāvjis mūs pavadīja gandrīz divus kilometrus Viļānu virzienā. Liels paldies viņam.
Laika apstākļi bija līdzīgi kā Āfrikā, bet tikai līdzīgi, jo laikam Āfrikā ir kārstāk. Tomēr Āfrikas akcenti bija konferencē, kurā tika pastāstīts par svēto Jāzepinu Bakhītu, kura ir no Āfrikas, daudzus gadus dzīvoja kā verdzene. Kā verdzene atrada Jēzu Kristu, Kurā bija visas viņai cerības. Tālāk konferencē jau bija par kristiešu cerībām, kuras piepildīsies Debesu valstībā, bet šeit virs zemes šo cerību konkrēts pierādījums ir mūsu ticība, dzīva Baznīcas ticība, kura ir kā maize un ar kuru jādalās ar citiem.
Liels paldies visiem, kuri ar mani runāja par dažādām garīgām lietām.
Liels paldies visiem labdariem. Liels paldies Viļānu skolai par viesmīlību. Mēs arī pateicamies A. God. prāvestam pr. Rinaldam, kurš mums pastāstīja par baznīcas un klostera vēsturi, un liecināja par tautas dzīvo ticību, kura šeit vienmēr ir stipra.
Kāds man jautāja par svēto Francisku. Savā vēstulē svētais parāda, sevišķi lajiem, kā dzīvot, lai izpildītu Evaņģēliju (sevišķi panti 1-4):
Visi esam aicināti uz svētumu. Miers un labums!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru