Svētceļojuma 8.-12. dienas (11.-15. augusts). Labāk nekā paradīzē.
Labāk nekā paradīzē ne tikai tāpēc, ka visur apkārt bija daudz dārzu, sevišķi daudz ābeļu, vienkārši āboļu pārpilnība. Labāk nekā paradīzē, jo katrs piedalījās garīgajā formācijā, lai atgrieztos un pildītu Dieva gribu, nevis lai meklētu savu gribu.
14. augustā, vakarā, kad atklājās kurš kam ir sargeņģelis, daži, kuri pirmo reizi bija mūsu grupā, liecināja, ka uzreiz iegāja kā ģimenē. Svētceļnieku īsas liecības atklāja, protams ļoti īsi, lielo tīklu, draudzības ar Dievu un svētceļniekiem tīklu.
Lekcijas, kuras bija lasītas atpūtas vietās, iepazina mūs vairāk ar sirdsapziņas lomu un tās labošanas vajadzību, ar dažādām problēmām, kuras jāmācās atrisināt, lai ietu uz priekšu un pildītu Dieva gribu, mīlētu Dievu, tuvāko un sevi pašu, ar garīgo dzīvi kā tādu un kā ar Dievu auglīgi līdzdarboties pasaulē, kura ir ļoti materialistiskā. Divas pēdējas lekcijas bija par dažām tēmām no Pāvesta Franciska apustuliskās adhortācijas "Gaudete et exsultate", "Priecājieties un līksmojieties".
Kāds vakar pieminēja, ka sāka iet svētceļojumos 1994. gadā, tāpat kā es. Tieši 1994. gadā es uzņēmos pieņemt garīgajā adopcijā pirmo nepiedzimušo bērnu. Šodien es sāku lūgties jau par 33. bērnu. Pateicība Dievam.
Pateicība Dievam par šo svētceļojumu un par katru svētceļnieku. Liels paldies organizatoriem, virtuvei, gandarītājiem, sevišķi ministrantiem, kā arī labdariem un tiem, kuri par mums lūdzās. Alleluja!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru