otrdiena, 2015. gada 24. marts

Jēzus mirst pie krusta.

Jēzus mirst pie krusta.
    "Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu."

    "Kristus Jēzus, lai gan bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem. Un atzīts par cilvēku tajā, kas ir ārējais, Viņš pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tādēļ arī Dievs Viņu paaugstināja un deva Viņam vārdu, kas ir pāri pār katru vārdu, lai Jēzus Kristus vārda priekšā locītos visi ceļi debesīs, virs zemes un pazemē, un ikviena mēle atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs!, Dieva Tēva godam."
    "Mēs gan redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi bija zemāk nostādīts par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ kronētu ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi par visiem. Jo pieklājas Tam, kura dēļ un caur kuru viss ir, kas daudzus bērnus veda godībā, pestīšanas devēju caur ciešanām padarīt pilnīgu.
    Jēzus ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam vara pār nāvi, tas ir, velnu, un atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu dzīvi bija padoti verdzībai.
    Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai kļūtu žēlsirdīgs un uzticīgs augstais priesteris Dievam tautas grēku izlīdzināšanai. Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti."

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru