No svētās Mises līdz svētajai Misei, tā visīsāk var nosaukt ticīga cilvēka dzīvi, katoļa dzīvi. Rāmji dzīvē ir ļoti konkrēti. Tās ir svētdienas svētās Mises un citu lielo svētku sv. Mises. Jo šajās dienās cilvēks tiek aicināts iet pretī Jēzum Kristum, iet pretī Tam, Kas augšāmcēlās un dzīvo. Tā arī mūsu dzīve un dzīves jēga ir vairāk saprotāma: tā ir piedalīšanās Jēzus dzīvē.
Tie, kuri katru dienu piedalās sv. Misē, var pateikt, ka šie rāmji ir vēl ciešāk saistīti ar dzīvi. Jo dzīve katru dienu sākas ar piedalīšanos Jēzus Upurī. Tā šis pestījošais Upuris ir galvena barība dvēselei ikkatru dienu.
Ja Dievs atļauj, var notikt arī tā, ka dažreiz diena sākas ar svēto Misi un beidzas ar sv. Misi. Šeit dienas darbības un plāni ved cilvēku uz Vissvētāko Sakramentu. Jā, uz Vissvētāko Sakramentu, uz Jēzus reālo klātbūtni zem maizes un vīna zīmēm. Tā ir Dieva reāla klātbūtne virs zemes! To nevar aprakstīt ar cilvēciskiem vārdiem. Bet tādu lomu Dievs deva Baznīcai: dot cilvēkiem caur Baznīcu, pieejamā veidā, Dieva reālo klātbūtni. Un tas notiek tādā formā, kura nevienam cilvēkam nav sveša un neviens no mums neplānotu savu dzīvi, kurā nebūtu vietas maltītei. Svētā Mise tā ir Maltīte, kurā katoļi var pieņemt barību uz mūžīgo dzīvi - Jēzus Kristus dzīvo Miesu un Asinis.
Ir vērts tā meklēt, lai atrastu tādu iespēju: padot savu dzīvi un dzīves ritmu svētajai Misei. Tas prasa arī sagatavoties šai liturģijai caur dievbijīgo dzīvi un caur grēksūdzi, caur labo darbu un caur labām grāmatām, caur labām sarunām un lūgšanām dienas laikā. Tādā veidā katrs, kas tā dara, var ieraudzīt, ka viņš līdzdarbojas ar Dievu un iet pa pestīšanas ceļu. Jo par to vienkārši liecina zīmes, redzamas zīmes cilvēka dzīvē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru