Būt Baznīcas sirdī

    Kad šoferis katolis dodas ceļā, tad sākumā lūdzas. Lūgšanas laikā piesauc svētos un svētās, un arī eņģeļus, lai viņu sargātu šajā ceļā. Sevišķi lūdzas uz Dieva Māti un arī uz sv. Kristoforu, šoferu aizbildni. Parasti šī lūgšana ir kā mazā litānija, jo katram ir kādi iemīlēti svētie. 

    Viena no iemīlētām svētajām ir daudziem cilvēkiem svēta Terēze no Lizjē. Kad bieži dzīvē katoļiem kāds gudrākais grib parādīt "brīnišķīgo" atgriešanās piemēru, tad rāda kādu narkomānu. Viņš atgriezās un tagad viņš ir piemērs jauniešiem. Vai kādas citas verdzības, no kurām kādi tika atbrīvoti un tagad stāsta.

    Bet varbūt tas nav vislabākais veids, kā jauniešiem sludināt Evaņģēliju? Bet no otras puses, kāds pateiks, tādi paraugi ir vislabākie, jo jaunieši jau ir ieļaunoti un tikai ar šoka terapiju var viņus atgriezt pie Dieva.

    Sv. Terēze no Lizjē rakstīja savu grāmatiņu ar tādu apziņu, ka viņa iet svētuma ceļu, ka Dievs viņu vada, ka Dievs ir mīlestība, ka Viņš sargā Terēzi vienmēr un parāda šo pazemīgo mazo ceļu. Viņa zināja, ka viņai nav nekādu viziju, nekādu "jauno atklāsmi", nekādu brīnumaino atgriešanos, nekā tāda, kas šokētu, kas skaļā balsī sauktu. Un viņa pati to skaidro mums.

    Lūk kad Terēze lasīja svētā Pāvila vēstules, tad saprata, ka Baznīcai ir sirds. Šajā sirdī ir mīlestība. Ja nebūtu, tad apustuļi nesludinātu Evaņģēliju, jaunie cilvēki neiestātos semināros un klosteros un misionāri nebrauktu uz misijām. Tad Terēze saprata savu paaicinājumu: Baznīcas, manas Mātes sirdī es būšu mīlestība. Tāpēc ka daudz jau rakstīju par misiju nepieciešamību, tad vēlreiz gribu pasvītrot lūgšanas par misionāriem nepieciešamību. 

    Kas ir misionārs? Es domāju, ka katrs no viņiem un no viņām labi to zina. Protāms ne uz reiz. Es domāju, ka misionārs tas ir tas, kas palīdz tuvākam skatīties uz sevi ar Dieva acīm! Vai tas nav brīnišķīgs? Ieraudzīt savu patiesu vērtību. Ieraudzīt realitāti. Ieraudzīt Dieva mīlestību savā dzīvē.

    Es kādreiz runāju ar jauniešiem kādā skaistā novadā. Un viņi man teica, ka viņus māca rakstīt projektus.

- Kāpēc jums vajadzīgi projekti?

- Lai mums būtu labs Start dzīvē.

- Kādā veidā?

- Uzrakstīšu projektu, ražošu, pārdošu un tā tālāk...

- Bet taču tev nav naudas, lai uzbūvētu firmu, ēku, nopirktu mašīnas, samaksātu strādniekiem, un tā tālāk...

- Jāpaņem kredits...

    Vai jūs jau saprotat, kam ir vajadzīgi jaunieši, kuru acu priekšā tika paslēpts īstais projekts dzīvē, kas saucas paaicinājums - uz laulības sakramentu un ģimenes dzīvi, uz priesterību, uz klosterdzīvi?

    Vai jūs redzāt, kam ir vajadzīgi jaunieši, kuriem kāds nerāda vislabāko kredītu dzīvei - ģimeni?

    Misionāri un misionāres, vienālga kurā vietā viņi un viņas dzīvo un kalpo, zina, ka viņu paaicinājums ir: atdot cilvēkam dzīvo Dievu. Un tikai tad viss būs labi. Un tikai tad viss būs kārtībā.

 *   *   *

Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II