Dieva dzirksteles

    Kad es biju bērns vai drusciņ vēlāk jauns cilvēks, diezgan bieži dzirdēju par misionāriem. Varbūt tāpēc bieži, ka dzīvoju draudzē, kurā kalpoja (un līdz šim kalpo) priesteri misionāri no Jēzus Sirds kongregācijas un viņi lūdzās par visiem saviem līdzbrāļiem un mēs, kā draudze, lūdzāmies kopā ar viņiem. Šajā laikā misionāri bija tālu, kādā Āfrikā, un es nekad dziļāk neieinteresējos un nedomāju, kā man piemēram ietu, ja es būtu misionārs.

    Pēc tam kā mežniecības students satikos ar misionāriem, tas ir ar tādiem priesteriem, mūkiem, kuri kalpoja Polijā un pēkšņi dodas ceļā uz kādu citu valsti, piemēram uz Austrumeiropu. Un atceros kādas kundzes komentārus, vai viņam tur nebūs pārāk grūti, vai viņš būs laimīgs, vai būs drošībā?

    Jau kapucīnu ordenī kā jauns mūks redzēju tēvus, kas kalpoja Latiņamērikā, piemēram Gvatemalā, Salvadorā vai Brazīlijā, vai Baltkrievijā un Zviedrijā. Tas tomēr bija tik tālu. Kaut gan braukāju uz Baltkrieviju un pēc pāris gadiem jau jūtu šo lielo atšķirību, kura redzamā veidā izpaudās arhitektūrā. Viss bija līdzīgs un nelīdzīgs.

    Jau būdams Latvijā ilgu laiku es nejūtos kā atbraucis uz misijām. Tas viss nāca ar laiku, kad sapratu (ar mūsu ordeņa priekšnieka vēstules palīdzību, kurā skaidroja misiju lietas), ka tagad misiju lauks ir visur. Un kad lajs, priesteris, mūks, mūķene dodas kalpot ārzemēs, jau viņi ir misionāri.

    Baznīca ir misionāru pilnā un vienlaikus trūkst misionāru. Baznīca nevar dzīvot bez misionāriem. Un varbūt vienmēr konkrētā teritorijā Baznīca tika dibināta ar pirmo misionāru palīdzību, kuri strādāja pie pašiem pamatiem.

    Bet ir vēl citi misionāri. Viņi nekad nedosies misijā. Tomēr bez viņiem misijā nav dzīvības. Tas ir tie, kuri lūdzas par misionāriem. Un ne tikai vienu reizi un viss, bet regulāri, katru dienu un dedzīgi. Tādi cilvēki ir arī vajadzīgi Viļakā. Tādi, kuri velta laiku Jēzum (piem. vienu gadu) un gribētu pieņemt tādu atbildību: lūgties un lūgties par misijām un misionāriem. Vai tādi atradīsies Viļakā? Vai kādi tādi centīgi lūdzēji atbrauks dzīvot un strādāt Viļakā? Mēs šeit darīsim, ko spēsim un lūgsimies, lai Dievs sūtītu pie mums vēl nākamos misionārus, tādus, kuriem pienākums būtu adorēt Vissvētāko Sakramentu. Visi misionāri, arī laji, ir kā Dieva dzirksteles, vienas evaņģēlizācijā, otras adorācijā.

*   *   *

Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru kapucīnu (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

 Jānis Pāvils II