Kopiena ir Dieva dāvana.

    Kad kādā draudzē notiek lekcijas, vai kādi pasākumi vienu reizi nedēļā, vai pat rētāk, un sākas kādas citas aktīvitātes, tad pēc kāda laika atklājas, ka cilvēku nav. Nenāk un viss. Nevar kaut ko regulāri uzsākt un vadīt, kaut ko veidot. Tā ir normāla lieta, jo cilvēkiem jau ir citas aktīvitātes, viņi ir aizņemti un to nevar mainīt nekādā veidā.

    Kād mēs redzam, ka kādā draudzē izveidojas kopiena, kādas katoļu kustības kopiena, tad nav grūti ieraudzīt, ka šo kopienu veido cilvēki no dažādām vietām, no dažādām draudzēm. Un tie, kuri ir atbildīgi par kopienu un tās veidošanu, ir sveši.

    Par katru sabiedrību mēs varētu pateikt, ka tā atrada savu vidi, vai dzīves veidu, darbojas pēc kādiem mehanizmiem un katra jauna darbība var likties sveša, nevajadzīga un protams nicina līdzšinējo kārtību.

    Tāpēc kopiena tā ir Dieva dāvana un cilvēks, kas tajā ieiet, zina, ka ieiet svešā vidē. Tā Francisks no Asīzes laikā, kad sāka atgriezties, devās pie spītālīgiem un rūpējās par viņiem. Līdz šim bijās no viņiem, bet tagad tas, kas bija rūgts, kļūva salds, bet tas, kas bija salds, kļūva nenozīmīgs. Dievs ieved cilvēku svešā vidē un tam ir divi mērķi. Pirmais: atbrīvot cilvēku no verdzības kādā mehanizmā. Otrais: tādu atbrīvotu cilvēku ievest citā vidē, kur visi ir brāļi un māsas Kristū. Izņemot Dievu, neviens to nespēj.

    Kāds ir galvenais mērķis katrai kopienai? Tas uz kuru rāda pats Jēzus Kristus savā Evaņģēlijā: lai jūs tā mīlētu viens otru, lai pasaule to redzētu un slavētu Tēvu, Kas ir debesīs. Kopienu Dievs piepilda ar savu mīlestību un pateicoties tai mīlestībai, kas izpaužas brāļu un māsu mīlestībā konkrētos darbos, pasaule ieticēs uz Dievu.

    Tāpēc ticīga cilvēka dzīve tā ir kopienas meklēšana, pat tad, kad jau ir kādā kopienā, jo šo dāvanu vajag sevī atdzīvināt. Tā vienmēr ir lielāka nekā cilvēka spējas, jo tā ir Dieva dāvana. Kopiena, kas ir ārpus ģimenes, ir nepieciešama, lai iemācītos mīlēt. Nav ko šaubīties. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienas veidā tiek atmesta. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienā tiek pieņemta. Tikai cilvēks pats atbild sev uz jautājumu: kur es gribu dzīvot, mehanizmā, vai mīlestībā?

    Ja kāds pēc šī teksta lasīšanas saprastu, ka kopiena nicina ģimeni, vai saprastu kaut ko līdzīgo, tad nepareizi saprata. Jo Dievs dod katram ģimeni un tajā mīlestību. Bet tas pats Dievs aicina uz vēl lielāko mīlestību, kas parādas kopienā.