[1. PAR KUNGA MIESU]
1
Kungs Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Es
esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā
vien caur Mani. 2
Ja jūs Mani pazītu, jūs pazītu arī manu Tēvu. Bet no šī brīža
jūs Viņu pazīsiet un esat Viņu redzējuši. 3
Filips sacīja Viņam: Kungs, rādi mums Tēvu un mums pietiek. 4
Jēzus sacīja viņam: Es esmu tik ilgi pie jums, bet jūs neesat
Mani pazinuši? Filip, kas Mani redz, redz arī manu
Tēvu
(J 14,6-9).
5
Tēvs mājo nepieejamajā gaismā (sal. 1Tm 6,16) un Dievs ir Gars (J
4,24), un Dievu neviens nekad nav redzējis (J 1,18). 6
Tāpēc tikai garā var Viņu redzēt, jo gars ir tas, kas atdzīvina;
miesa nekam nederēs (J 6,64).
7
Bet arī Dēlu tajā, kurā ir vienlīdzīgs Tēvam, neviens nevar
citādāk redzēt nekā Tēvu, un nekā Svēto Garu. 8
Tāpēc pazudināti ir visi, kuri redzēja Kungu Jēzu pēc
cilvēciskuma, bet neredzēja un neieticēja pēc gara un
dievišķības, ka Viņš ir patiess Dieva Dēls; 9
tāpat pazudināti ir visi tie, kuri redz Kristus Miesas sakramentu,
kas notiek ar Kunga vārdiem uz altāra caur prietera rokām zem
maizes un vīna zīmēm, bet viņi neredz un netic pēc gara un
dievišķības, ka tas ir patiesi mūsu Kunga Jēzus Kristus
Vissvētākā Miesa un Asinis; 10
apstiprina to pats Visaugstākais ar vārdiem: Tā
ir mana Miesa un manas Jaunās Derības Asinis (kura par daudziem
tiks izlieta)
(sal. Mk 14,22.24); un: 11
Kas ēd manu Miesu
un dzer manas Asinis, tam ir mūžīga dzīve
(sal. J 6,55). 12
Tāpēc Svētais Gars, kurš mājo savos ticīgājos, ir tas, kurš
pieņem Kunga Vissvētāko Miesu un Asinis. 13
Visi
citi, kuriem nav dalības šajā Garā, bet uzdrošinājas tās
pieņemt, tiesu
sev ēd un dzer
(sal. 1Kor 11,29).
14
Tāpēc: cilvēku
dēli, cik vēl ilgi būsiet nocietinātas sirds?
(Ps 4,3). 15
Kāpēc jūs nepazīstat Patiesību un neticāt uz Dieva Dēlu? (sal.
J 9,35). 16
Lūk, Viņš pazemojas ik dienu (sal. Flp 2,8) kā tad, kad no
karaliskā troņa (sal. Gudr 18,15) nokāpa Jaunavas klēpī; 17
ik dienu Viņš nāk pie mums pazemīgajā tēlā; 18
ik dienu nokāpj no Tēva klēpja (sal. Jņ 6,38; 1,18) uz altāri
priestera rokās. 19
Un kā parādījās svētiem apustuļiem reālā miesā, tā tagad
parādas mums svētajā Maizē. 20
Un kā viņi ar savu miesīgo redzi redzēja vienīgi Viņa Miesu,
bet ticēja, ka Viņš esot Dievs, kontemplēdami Viņu ar gara acīm,
21
tā arī mēs, redzēdami maizi un vīnu ar miesīgām acīm,
mēģināsim redzēt un stipri ticēt, ka tas ir Viņa dzīva un
patiesa Vissvētākā Miesa un Asinis. 22
Un tādā veidā Kungs ir vienmēr kopā ar saviem ticīgajiem, kā
pats runā: Lūk,
Es esmu ar jums līdz pasaules beigām
(sal. Mt 28,20).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru