Krusts, Sakraments, Rožukronis, Kamčatka, Francisks.
Kas ir vajadzīgs meditācijai? Brāļiem franciskāņiem pietika ar krustu, ar diviem vienkāršiem koka gabaliem - un tāda visvienkāršāka krusta priekšā kāds brālis jau varēja lūgties, jo šis krustiņš brālim atgādināja Jēzus krustu un Viņa sāpīgas ciešanas. Līdzīga arī bija lūgšanas forma, katras lūgšanas forma: brāļi nemeklēja kādas sevišķi skaistas formas, lai ar to bagātinātu liturģiju.
Kā jau vienā no ziņām tika uzrakstīts, sv. Francisks ar brāļiem, sāka "euharistisko kruciātu", kura līdz mūsdienām darbojas, lai atjaunotu un atdzīvinātu mīlestību uz Jēzu Kristu klātesošo Vissvētākajā Sakramentā. Kaut gan vēsturiska situācija ļoti atšķiras no skaistiem viduslaikiem, tomēr man liekas, ka vajag vēl daudz darīt, bet sevišķi lūgties, lai Vissvētākais Sakraments tiktu vienmēr pagodināts un mīlēts. Kad bija ziņa par svēto Terēzi, tad tika pasvītrota mīlestības vajadzība, pat nepieciešamība Baznīcā. Šī mīlestība ir, bet ne vienmēr atbilstošā mērā, ja drīkst tā pateikt. Jēzus nāk pie ticīgiem, bet ticīgiem pārāk bieži neparādas liela interese, lai satiktos ar Jēzu, vai lai paliktu kopā ar viņu, vai lai paskatītos uz altāri un padomātu, kas tur īstenībā šajā brīdī notiek. Bet varbūt es maldos un visi ir ļoti ieinteresēti un moka priesterus, lai tie viņiem skaidrotu, ko viņi tur pie altāra dara un kas notiek uz altāra, un kas pēc kārtas notiek ar Jēzus Kristus Miesu un Asinīm. Ir tāda interese, caur kuru izpaužas mīlestība uz Jēzu, vai nav tādas intereses? Taču katra ģimenē visi ļoti interesējas, ko šobrīd dara viņu mazais bērns un pavisam kur atrodas. Es domāju, ka caur tādiem jautājumiem, caur tādu arvien pilnīgāko piedalīšanos Liturģijā, cilvēks mācās skatīties uz Jēzu un ieklausīties Viņā, un mācās atbrīvoties no tādas skatīšanās uz sevi - Jēzus mīlestības dēļ.
Oktobris ir Rožukroņa mēnesis. Es priecājos, ka visur, kur šodien biju, skaitīja Rožukroni. Olaines baznīcā, kur katru dienu ir Vissvētākā Sakramenta pusotru stundu adorācija katru dienu, ir pat divi Rožukroņi.
Man bija šodien vēl viens prieks - pavadīt kādu laiku Kamčatkā pie māsām Honoratkām, un svinēt tu svēto Misi, runāt par sv. Franciska mīlestību uz Jēzu Euharistijā un par Dieva žēlsirdību. Es domāju, ka Dieva žēlsirdības pareizas godināšanas tēma ir arī šodien ļoti aktuāla un priecājos, ka māsas ļoti rūpējas par to.
Šodien man bija vēl viens liels prieks - klausīties "Radio Marija Latvijā" t. Krišjāņa stāstu par svēto Francisku un viņa brāļiem, par viņu garīgumu, tā attīstību un arī tā aktualitāti. Es dzirdēju, ka plkst.23:00 būs atkārtojums, bet es ceru, ka pēc pāris dienām varēs to atrast arhīvā un paklausīties.
Un šodien, protams, svinējām kā brāļi franciskāņi kapucīni svētā Franciska, mūsu tēva, lielus svētkus un tajos - t. Alda 25. gadus dzīves ordenī jubilēju. Lai Dievs svētī un sv. Francisks izlūdz Tev visas nepieciešamās žēlastības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru