Ceļš pie Jēzus Vissvētākajā Sakramentā.
Vakar vakarā, pirms katehēzes Radio Marija Latvijā, mēs runājām par dažādām garīgumām, un, ja es labi atcēros, jezuītu garīgumā ir tā sauktās četras kājas, bet diemžēl neatcēros, kā tās saucās. Kapucīni var savu garīgumu aprakstīt arī ar četriem vārdiem: kontemplācija, nabadzība, brālība, apustulāts.
Baznīcai jau sākumos vajadzēja arī dazōs vārdos aprakstīt savu dzīves veidu, ka viss bija kopīgs, ka visi turējās kopā, Apustuļu mācībā un maizes laušanā.
Neokatehumenālam Ceļam ir trīs svarīgie elementi viņu garīgumā un formācijā: kopiena, Dieva Vārds un Liturģija.
Katrai kopienai, ordenim vai kongregācijai ir savi principi, kas liecina par to, ka šie konkrētie cilvēki dzīvo savā garīgumā, bet no šiem principiem vissvarīgākais ir mīlestība uz Jēzu Kristu Vissvētākajā Sakramentā.
Vissvētākais Sakraments ir katra garīguma pašā centrā un uz To ved visi formācijas ceļi. Vismaz tā vajadzētu būt. Garīgajā aprūpē priesteri satiekas ar cilvēkiem, kuru iekšējo dzīvi veidoja Euharistiska dievbijība un kuri dzīvo tā, lai visbiežāk pieņemtu Jēzu Euharistijā.
Pretējā pusē ir liela grupa, kurai pieder cilvēki, kuri, kaut gan uzskata sevi par ticīgajiem, tomēr nekad neiet pie sakramentiem, arī pie sv. Komūnijas, nekad nevar sagatavoties sakramentiem, bet viņi meklē savu vietu Baznīcā, jo tie grib būt vistuvāk pie Jēzus.
Trešai grupai ir vajadzīga tāda garīga aprūpe, kas atbilstoši cilvēku nepastāvībai, tie atrastu priesteri vistuvāk Vissvētākajam Sakramentam. Tā es, kā priesteris, saprotu cilvēka ceļu pie Dieva, kur priesteris ir gans un kura vissvarīgākais kalpojums ir būt priekšā - vai kādam tas patiktu vai nē - svētuma ceļā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru