Svētīgais Honorāts - dažas domas no "Dienasgrāmatas".
Šie īsi fragmenti no svētīga tēva Honorāta Kozminska "Dienasgrāmatas" nav tāpēc, lai tos ātri izlasītu un viss. Šie fragmenti ir pārāk stipri un rāda lielo pateicību Dievam par saņemtām žēlastībām, vēl vairāk - rāda pateicību par saņemto no Dieva dzīvi, no jaunā. Jauno dzīvi.
Ja šie svētīga Honorāta vārdi jums palīdzēs jūsu ceļā pie Dieva, šī ziņa sasniegs savu mērķi.
Mīlestība - ja ne
vienīgais, tad vismaz galvenais spēks mūsu dzīvē.
Jēzus atnāca pie manis
uz cietuma celli un mierīgi mani atveda pie ticības.
Kad es zaudēju ticību,
es ilgi dzīvoju nepieminējot Dievu, bet Viņš man parādīja
žēlsirdību.
Vienu reizi, palikdams
vientuļībā, es izjūtu, it kā Dieva Vaiga skatiens pievērsās
man. Tad es sāku runāt ar sen neatkārtotiem vārdiem: Tēvs mūsu.
Pateicoties Dieva Tēva
skatienam ticība lēni atgriezās manā sirdī un beidzot atveda
mani līdz sevis veltīšanai - kalpošanai Viņam.
Kaut gan man bija grēki,
es varu pateikt, ka Dievs bija ar mani, jo es pats nevarētu tik
daudz izdarīt.
Ies bojā viss, kas ne no
Dieva ņēma sākumu; atstāj visu un atradīsi visu, atmet iekāres
un atradīsi mieru.
Es gribu atmest visu un
palikt kopā ar Tevi, lai vienīgi par Tevi domātu, Tevi tikai
pazītu, vienīgi Tevi mīlētu,, vienīgi Tev dzīvotu un mirtu.
Dievs man piesķīra tik
daudz žēlastību, neskatīdamies uz manu aklumu.
Lai es senāk Tevi pazītu
un iemīlētu un lai es [senāk] ar visu sirdi pie Tevis atgrieztos.
Es gribu piedalīties
šajā atmešanā, kuru pieredzēja mans Vismīļais Kungs Jēzus
Kristus savu Vissvētāko Ciešanu dienā, kad Viņš bija no visiem
un visā atmests.
Lūk es, Tavs laupījums
un Tavs prozelīts, Tavas varenās Gadības dēļ es esmu atgriezies.
Tikai zaimošanai atradās
ticība... Bet tādēļ, ka pasaulē ticība nomira un izplatījās
neticība, Kungam Dievam vajadzēja mainīties?
Kungs Jēzus caur savām
lūgšanām Olīvdārzā izraudāja priekš manis ne tikai
paaicinājumu, bet arī divkāršo atgriešanos, kaut gan es biju tik
nepateicīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru