[5. LAI NEVIENS NEIEIET LEPNĪBĀ, BET LAI LEPOJAS KUNGA
KRUSTĀ]
1
Cilvēk, padomā, līdz kādam godam Kungs Dievs tevi pacēla, jo
Viņš tevi radīja un izveidoja pēc miesas kā sava iemīļotā
Dēla attēlu un līdzīgu pēc gara (sal. Rad 1,26). 2
Un visas radības, kuras ir zem debesīm, savā veidā kalpo savam
Radītājam, atzīst Viņu un klausa Viņu labāk nekā tu. 3
Un pat ļaunie gari nesita Viņu krustā, bet tu kopā ar viņiem esi
Viņu krustā sitis un tālāk Viņu siti krustā caur labpatiku
netikumos un grēkos.
4
No kā tad tu vari lepoties? 5
Kaut gan tu būtu tik veikls un gudrs, ka tev būtu visa zināšana
(sal. 1Kor 13,2) un tu prastu izskaidrot visus valodu veidus (sal.
1Kor 12,10.28) un uzmanīgi pētīt debesu noslēpumus, tu nevari
lepoties ar to visu; 6
jo viens sātans pazina debesu lietas un tagad zina zemes lietas
labāk nekā visi cilvēki, kaut gan varētu būt kāds cilvēks,
kurš saņemtu no Kunga sevišķu visaugstākās gudrības zināšanu.
7 Tāpat,
ja tu būtu skaistāks un bagātāks nekā visi un ja tu pat brīnumus
darītu tā, ka tu izmestu ļaunus garus, tas viss vēršas pret tevi
un nepieder tev, un tu pavisam nevari no tā lepoties. 8
Bet tajā mēs varam lepoties: mūsu vājībās (sal. 2Kor 12,5) un
ikdienišķajā mūsu Kunga Jēzus Kristus svētā krusta nešanā
(sal. Lk 14,27).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru