Vai jau esam pielāgoti betlēmītei?
Vai mēs jau esam pielāgoti betlēmītei, tas nozīmē tik mazi, lai mēs tur atrastu savu vietu, bet tā, lai tur būtu kārtība? Tas nozīmē, vai mēs esam tik mazi, ka betlēmīte būs mums piemērota vieta? Kā mēs jūtamies?
Vai mūsos ir klusums, tāds iekšējais un ārējais klusums, ka neviens nepievērs uzmanību un nejautā: Kas tas ir? Taču tā nav Evaņģēlijā! Bet vai mēs jau saplānojām palīdzēt taisīt betlēmītēs mūsu draudžu baznīcās?
Jāsagatavo visas šīs lietas, lai būtu skaistas, bet vienlaicīgi nabadzīgas. Jābūt tā, kā vienmēr, bet mums jāpiedalās sagatavošanā varbūt vairāk, nekā iepriekšējos gados. Ziniet, mana pieredze ir tāda, ka dažreiz betlēmītes sagatavošanā bija tikai prāvests un daži cilvēki. Bet svētkos, kad visas gaismas bija iedegtas, baznīca bija gandrīz pilna.
Vai mēs gribētu pateikt Bērniņam Jēzum, ka pat betlēmīti Viņam neesam sagatavojuši? Ticībai ir vajadzīgas zīmes, realitāte, nevis - varbūt - kādi simboli, kā eglīte un tas viss, kas tur kārājas. Sirsnīgi aicinu visus, lai tā sagatavotu betlēmītes savās baznīcās, lai svētku laikā un pēc svētkiem skatītos un rūpētos par tām tālāk kā saimnieki. Un tad visi varētu pateikt Bērniņam Jēzum: "Jēzu, šeit nav skaisti, šī mana betlēmīte nav skaista. Es Tevi lūdzu, nāc manā sirdī, tajā Tev būs labāk".
Šodienas Dieva vārds bija šāds:
"Pats mazākais Debesu Valstība ir lielāks par [Jāni Kristītāju]".
Ja mēs būsim arvien mazāki šeit, virs zemes, aiz mīlestības uz Jēzu, un šā mazākuma zīme būs uztaisīta betlēmīte, tad ir lielā cerība, ka Bērns Jēzus uzņems mūs kādreiz Savā Valstībā.
Bet personīgi man šodien šis mazākais ceļš gāja kopā ar maniem līdzbrāļiem Mazāko brāļu ordenī, jo šodien mums bija kapitula, kurā piedalījās praktiski visi brāļi Latvijā un vēl viens brālis no Polijas. Jā, piedalīšanās ir ļoti svarīga.
Kāds Dieva vārds būs rīt?
"Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi?"
Kungs Jēzu, palīdzi mums un visai mūsu paaudzei rūpēties par liturģiju, kā arī par citiem darbiem un pienākumiem baznīcā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru