sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE TICĪGAJIEM (otrā redakcija)

VĒSTULE TICĪGAJIEM (otrā redakcija)

¹ Kunga - Tēva un Dēla, un Svētā Gara - vārdā. Visiem kristiešiem konsekrētiem, garīdzniekiem un lajiem, vīriešiem un sievietēm, visiem, kuri dzīvo visā pasaulē, brālis Francisks, viņu kalps un padotais, sveicina ar pagodināšanu un novēl patiesu mieru no debess un patiesu mīlestību Kungā.

² Man, kas esmu visu kalps, jākalpo visiem un jāsludina mana Kunga smaržīgie vārdi. ³ Es, saprazdams, ka mana ķermeņa slimības un vājuma dēļ nevaru individuāli apmeklēt, es nolēmu šajā vēstulē un vēstījumā mūsu Kunga Jēzus Kristus, Kurš ir Tēva Vārds, vārdus paziņot, kā arī Svētā Gara vārdus, kuri ir gars un dzīvība (sal. Jņ 6,64).

⁴ Šo Tēva Vārdu - tik cienīgo, tik svēto un godības pilno - pasludināja visaugstākais Tēvs no debess caur savu svēto eņģeli Gabriēlu, [lai nokāptu] svētās un godības pilnās Jaunavas Marijas klēpī, no kuras klēpja patiesi saņēma mūsu cilvēcisko un trauslo miesu. ⁵ Kurš, būdams bagāts (sal. 2Kor 8,9) pāri visam, gribēja sev uz zemes, ar Vissvētāko Jaunavu, savu Māti, izvēlēt nabadzību. ⁶ Un tuvu ciešanām Viņš svinēja pashu ar saviem mācekļiem un paņēma maizi, pateicās un svētīja, un lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa! ⁷ Un paņēma biķeri (sal. Mt 26,27) un saka: Šīs ir manas Jaunās Derības Asinis, kuras par jums un par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai (sal. Mt 26,28). ⁸ Pēc tam Viņš lūdzās uz Tēvu sacīdams: Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris iet man secen (sal. Mt 26,39). ⁹ Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē (sal. Lk 22,44). ¹⁰ Tomēr Viņš ielika savu gribu Tēva gribā sacīdams: Tēvs, lai notiek Tavs prāts (sal. Mt 26,42); ne kā Es vēlos, bet kā Tu (sal. Mt 26,39). ¹¹ Tēva griba bija tāda, lai Viņa Dēls, svētīgs un godības pilns, Kuru mums ir devis un [Kurš] ir piedzimis mūsu dēļ, lai Viņš sevi pašu upurētu caur savām Asinīm kā Upuri un Hostiju uz Krusta altāra; ¹² ne par Sevi, caur Kuru viss ir radies (sal. Jņ 1,3), bet par mūsu grēkiem, ¹³ un atstāja mums paraugu, lai mēs sekotu Viņa pēdām. ¹⁴ Un Viņš grib, lai mēs visi tiktu pestīti caur Viņu un lai mēs pieņemtu Viņu ar mūsu tīru sirdi un šķīstu miesu. ¹⁵ Bet maz ir to, kuri gribētu Viņu pieņemt un būt pestīti caur Viņu, kaut gan Viņa jūgs ir salds, un Viņa nasta viegla (sal. Mt 11,30).

¹⁶ Tie, kuri negrib baudīt, cik salds ir Kungs (sal. Ps 34,9) un vairāk mīl tumsu nekā gaismu (sal. Jņ 3,19) negribēdami izpildīt Dieva baušļus, lai ir nolādēti; ¹⁷ par viņiem runā pravietis: Nolādēti, kuri nomaldās no Taviem baušļiem (sal. Ps 119,21). ¹⁸ Bet, cik svētīgi un laimīgi ir tie, kuri mīl Dievu un dara, tā kā saka pats Kungs Evaņģēlijā: Mīli savu Kungu Dievu no visas sirds un no visa prāta, bet savu tuvāko kā sevi pašu (sal. Mt 22,37.39).

¹⁹ Tad mīlēsim Dievu un pielūgsim Viņu ar tīru sirdi un tīru prātu, jo Viņš, to pāri visam meklēdams, teica: īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā (sal. Jņ 4,23). ²⁰ Jo visiem, kuri Viņu pielūdz, [tiem] Viņš jāpielūdz patiesības garā (sal. Jņ 4,24). ²¹ Un godināsim Viņu, un lūgsimies dienu un nakti (sal. Ps 32,3) sacīdami: Tēvs mūsu, kas esi debesīs (sal. Mt 6,9), jo tā mums vienmēr vajag lūgties un nepagurt (sal. Lk 18,1).

²² Mums jāizsūdz visi mūsu grēki priesterim; un no viņa mēs saņemam mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis. ²³ Kas neēd Viņa Miesu un nedzer Viņa Asinis (sal. Jņ 6,55.57), tas nevar ieiet Debesu Valstībā (sal. Jņ 3,5). ²⁴ Tomēr lai ēd un dzer cienīgi, jo kas pieņem necienīgi, tas ēd un dzer sev tiesu, neizšķirdams Kunga Miesu, (sal. 1Kor 11,29), tas ir, viņš neatšķir [no citiem ēdieniem]. ²⁵ Darīsim vairāk gandarīšanas cienīgus augļus (sal. Lk 3,8). ²⁶ Un mīlēsim tuvākos kā sevi pašus (sal. Mt 22,39). ²⁷ Bet ja kurš negrib tos mīlēt, tā kā sevi pašu, vismaz lai nedara tiem [nekā] ļaunā, bet lai dara labu.

²⁸ Tie, kuri saņēma tiesāšanas varu, lai tiesā ar žēlsirdību, tā kā viņi paši grib saņemt žēlsirdību no Dieva. ²⁹ Jo tiesa bez žēlsirdības būs tiem, kuri nedara žēlsirdību (sal. Jk 2,13). ³⁰ Lai mums ir žēlsirdība un pazemība; un dosim žēlsirdības dāvanas, jo tā mazgā dvēseles no grēcīgām netīrībām (sal. Tob 4,11; 12,9). ³¹ Cilvēki zaudē visu [to], ko viņi atstāj virs zemes; tomēr sev līdzi viņi ņem atlīdzību par mīlestību un žēlsirdības dāvanas, kuras darīja un par tām viņiem būs apbalvojums un cienīga atlīdzība.

³² Mums jāgavē un jāatsakās no vājībām un no grēkiem, un no pārmērības ēšanā un dzeršanā, un [mums] jābūt katoļiem. ³³ Mums bieži jāapmeklē baznīcas un jāgodina un jāciena garīdznieki, ne viņu pašu dēļ, jo viņi var būt grēcinieki, bet ordinācijas dēļ un Kristus Vissvētākajai Miesai un Asinīm - kuras konsekrē uz altāra un pieņem, un citiem dala - kalpošanas dēļ. ³⁴ Un visi būsim stipri pārliecināti, ka neviens nevar pestīties, kā tikai caur mūsu Kunga Jēzus Kristus svētiem vārdiem un Asinīm, kurus garīdznieki saka, sludina un dala. ³⁵ Un viņiem pašiem jākalpo, nevis citiem. ³⁶ Sevišķi mūkiem, kuri atsakās no pasaules, jādara vairāk un lielākas lietas, bet arī otras neatstāt (sal. Lk 11,42).

³⁷ Mums ir jāienīst mūsu ķermeņi ar netikumiem un grēkiem, jo Kungs saka Evaņģēlijā: Viss ļaunums, netikumi un grēki iziet no sirds (sal. Mt 15,18-19; Mk 7,23). ³⁸ Mums jāmīl savi ienaidnieki un jādara labi tiem, kas mūs ienīst (sal. Mt 5,44; Lk 6,27). ³⁹ Mums jāievēro mūsu Kunga Jēzus Kristus baušļi un padomi. ⁴⁰ Mums jāaizliedz sevi (sal. Mt 16,24) un jāieliek mūsu ķermeņi zem kalpošanas un svētās paklausības jūga, kā katrs apsolīja Kungam. ⁴¹ Un nevienam cilvēkam nav jāklausa - zem paklausības - citam tajā, kas ir noziedzība vai grēks.

⁴² Kas ir atbildīgs par paklausību un kuru uzskata par lielāko, tam jābūt kā mazākais (sal. Lk 22,26) un citu brāļu kalps. ⁴³ Un pret savu ikkatru brāli lai viņš dara žēlsirdību, kuru gribētu [saņemt], kad līdzīgā situācijā viņš būtu. ⁴⁴ Un lai brāļa noziedzības dēļ nedusmojas pret viņu, bet ar visu pacietību un pazemību viņu maigi pamāca un iztur.

⁴⁵ Mums nav jābūt gudriem un saprātīgiem pēc miesas (sal. 1Kor, 1,26), bet vairāk mums jābūt vienkāršiem, pazemīgiem un tīriem. ⁴⁶ Un mums jātur mūsu ķermeņi negodā un nicinājumā, jo mēs visi mūsu vainu dēļ esam nožēlojami un bojāti, netīri un tārpi, tā kā Kungs ir sacījis caur pravieti: Es esmu tārps, nevis cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nīsts (sal. Ps 21,7). ⁴⁷ Nekad nevēlēsimies būt virs citiem, bet vairāk mums jābūt kalpiem un padotiem katrai cilvēciskai radībai Dieva dēļ (sal. 1Pēt 2,13). ⁴⁸ Un visi tie un tās, kuri tā darīs un izturēs līdz beigām, dusēs pār viņiem Svētais Gars (sal. Is 11,2) un darīs viņos mājokli un mājvietu (sal. Jņ 14,23). ⁴⁹ Un viņi būs debesu Tēva - Kura darbus darīs - dēli (sal. Mt 5,45). ⁵⁰ Un viņi ir mūsu Kunga Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes (sal. Mt 12,50). ⁵¹ Mēs esam līgavaiņi, kad Svētajā Garā uzticīga dvēsele vienojas ar Jēzu Kristu. ⁵² Mēs esam brāļi, kad mēs pildām Viņa Tēva gribu, Kurš ir debesīs (sal. Mt 12,50); ⁵³ [mēs esam] mātes, kad Viņu nesam mūsu sirdī un miesā (sal. 1Kor 6,20) caur mīlestību un caur tīru un labu sirdsapziņu; mēs Viņu dzemdinam caur svētiem darbiem, kuriem jāspīd kā piemērs citiem (sal. Mt 5,16).

⁵⁴ Ak, cik godības cienīga un svēta, un liela [lieta, ka mums] ir Tēvs debesīs! ⁵⁵ Ak, cik svēta, cēla, skaista un brīnišķīga [lieta, ka mums] ir Līgavainis! ⁵⁶ Ak, cik svēta un cik mīļa, labpatīkama, pazemīga, miermīlīga, salda un mīlestības cienīga, un pāri pār visām vēlama [lieta, ka mums] ir tāds Brālis un Dēls, Kurš lika savu dvēseli par savām avīm (sal. Jņ 10,15) un lūdzās uz Tēvu par mums, sacīdams: Svētais Tēvs, pasargi savā vārdā tos, kurus Tu Man devi (sal. Jņ 17,11). ⁵⁷ Tēvs, visi, kurus Tu Man devi pasaulē, bija Tavi, un Tu devi tos Man (sal. Jņ 17,6). ⁵⁸ Un vārdi, kurus Tu Man devi, Es devu viņiem; un viņi tos pieņēma un patiesi atzina, ka Es esmu izgājis no Tevis, un ticēja, ka Tu Mani esi sūtījis (sal. Jņ 17,8); Es lūdzu par viņiem, nevis par pasauli (sal. Jņ 17,9); svētī un svētdari tos (sal. Jņ 17,17). ⁵⁹ Un par viņiem Es upurēju pats sevi, lai viņi tiktu svētdarīti (sal. Jņ 17,19) vienā, tā kā Mēs (sal. Jņ 17,11) esam. ⁶⁰ Tēvs, Es vēlos, lai tur, kur Es esmu, arī tie būtu ar Mani, lai viņi redzētu manu godību (sal. Jņ 17,24) Tavā valstībā (sal. Mt 20,21).

⁶¹ Tam, kas tik daudz izcieta par mums, tik daudz labā dāvāja mums un dāvās nākotnē, lai visa radība, kura ir debesīs, virs zemes, jūrā un dziļumos atdod svētību, slavu, godu un godību kā Dievam (sal. Atkl 5,13), ⁶² jo Viņš ir mūsu spēks un stiprums, Kurš pats ir labs, pats Visaugstākais, pats Visvarenais, brīnišķīgs, godības cienīgs un pats Svēts, slavas cienīgs un svētīgs nebeidzamos mūžīgi mūžos. Amen.

⁶³ Tomēr visi tie, kuri negandara un nepieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, ⁶⁴ un dara netikumus un grēkus, un kuri seko ļaunām iekārēm un ļaunām vēlmēm, un neievēro to, ko apsolīja, ⁶⁵ un kalpo pasaulei ar miesīgām vēlmēm, rūpēm un šīs pasaules raizēm, un šīs dzīves rūpēm, ⁶⁶ sātana - kura dēli tie ir un kura darbus tie dara - maldināti (sal. Jņ 8,41), tie ir akli, jo tie neredz patieso Gaismu, mūsu Kungu Jēzu Kristu. ⁶⁷ Tiem nav garīgās gudrības, jo viņiem nav sevī Dieva Dēla, Kurš ir Tēva patiesa Gudrība; par tiem ir sacīts: viņu gudrība tika aprīta (sal. Ps 106,27). ⁶⁸ Viņi redz, atzīst, zina un dara ļaunu; un apzināti zaudē dvēseles. ⁶⁹ Skatieties, akli, mūsu ienaidnieku - miesas, pasaules un sātana - maldināti, jo miesai saldi ir darīt grēkus un rūgti kalpot Dievam, jo visi ļaunumi, netikumi un grēki no cilvēka sirds iziet un nāk (sal. Mk 7,21.23), kā Kungs runā Evaņģēlijā. ⁷⁰ Un jums nav nekā ne šajā pasaulē, ne nākamā. ⁷¹ Jūs domājat, ka ilgi jums būs šīs pasaules tukšības, bet jūs esat maldināti, jo atnāks diena un stunda, par kurām jūs nedomājat un [...] nezināt.

⁷² Miesa slimo, nāve tuvojas, nāk radinieki un draugi, sacīdami: Sadali to, kas tavs. ⁷³ Lūk, viņa sieva un viņa bērni, un radinieki, un draugi spēlē raudāšanu. ⁷⁴ Un skatīdams redz tos, ka raud, viņš padodas ļaunam aizkustinājumam; viņš to sevī pārdomā un saka: Lūk, dvēseli un manu miesu, un visas manas [mantas] es ielieku jūsu rokās. ⁷⁵ Patiesi, šis cilvēks ir nolādēts, kurš uztic un ieliek savu dvēseli un miesu, un visas savas [mantas] tādās rokās; ⁷⁶ tāpēc Kungs runā caur pravieti: Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas (sal. Jer 17,5). ⁷⁷ Un tūlīt atved priesteri; priesteris viņam saka: Vai tu gribi gandarīt par visiem saviem grēkiem? Tas atbild: Es gribu. ⁷⁸ Vai tu apņemies gandarīt, pēc iespējas, no sava īpašuma, par krāpšanu un cilvēku maldināšanu? Viņš atbild: Nē. ⁷⁹ Un priesteris saka: Kāpēc nē? ⁸⁰ Jo es visas [mantas] ieliku radinieku un draugu rokās. ⁸¹ Un sāk zaudēt valodu un tā mirst šis nelaimīgais.

⁸² Bet lai zin visi, ka jebkurā vietā un jebkurā veidā mirst cilvēks nāvīgajā grēkā bez gandarīšanas, un var gandarīt, bet negandara, sātans izrauj viņa dvēseli no viņa miesas ar tādām ciešanām un vajāšanām, kuras neviens nevar zināt, ja tās nepieredzēja. ⁸³ Un visi talanti, un vara, un zināšana, par kurām domāja, ka viņam esot, tiks viņam atņemti (sal. Mk 4,25; Lk 8,18). ⁸⁴ Un atstāj [visu] radiniekiem un draugiem, un tie paņem un dala viņa īpašumu, un pēc tam tie saka: Lai ir nolādēta viņa dvēsele, jo viņš varēja mums dot vairāk un savākt, nekā ir savācis. ⁸⁵ Miesu apēd tārpi; un tā viņš zaudē miesu un dvēseli šajā īsajā dzīvē, un viņš ieiet ellē, kur ir spīdzināts bez beigām.

⁸⁶ Iekš vārda Tēva un Dēla, un Svētā Gara. Amen. ⁸⁷ Es, brālis Francisks, jūsu vismazākais kalps, lūdzu [...] jūs mīlestībā, kura ir Dievs (sal. 1Jņ 4,16), ar vēlmi skūpstīt jūsu pēdas, lai jūs šos un citus mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdus ar pazemību un mīlestību pieņemtu un pildītu, un ievērotu. ⁸⁸ Un visus tos un tās, kas šos [vārdus] labvēlīgi pieņem, saprot un citiem sūta, un ja šajos [vārdos] tie izturēs līdz beigām, lai tos svētī Tēvs un Dēls, un Svētais Gars. Amen.