Bez Dieva cilvēks ieiet slazdā.

Bez Dieva cilvēks ieiet slazdā.

Kādreiz es lasīju šo vēstules ticīgajiem fragmentu un domāju, ka svētais Francisks izdomāja šo paraugu (tas būs citātā). Bet jau nākamās dienās Dievs man atļāva satikties ar cilvēkiem, kuri bija tieši tā aizkustināti, kaut gan savu radinieku maldināti. Šie gadījumi nebeidzās ar nāvi, bet ļāva man saprast, ka cilvēkam vienmēr draud tāda situācija, ka viņi emocijas pieņems par patiesību, un tā dzīvos, bet patiesību uzskatīs par kaut ko neiespējamo.

Lūk, svētā Franciska vēstules ticīgajiem (otrā redakcijā) pēdējais fragments. Man paliks vēl ielikt numerāciju visā vestulē un publicēt. Kā rakstīju sākumā, tā arī notika - šo garu vēstuli tulkoju ļoti lēni, arī daudzu pienākumu dēļ šajā laikā.

"Miesa slimo, nāve tuvojas, nāk radinieki un draugi, sacīdami: Sadali to, kas tavs. Lūk, viņa sieva un viņa bērni, un radinieki, un draugi spēlē raudāšanu. Un skatīdams redz tos, ka raud, viņš padodas ļaunam aizkustinājumam; viņš to sevī pārdomā un saka: Lūk, dvēseli un manu miesu, un visas manas [mantas] es ielieku jūsu rokās. Patiesi, šis cilvēks ir nolādēts, kurš uztic un ieliek savu dvēseli un miesu, un visas savas [mantas] tādās rokās; tāpēc Kungs runā caur pravieti: Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas (sal. Jer 17,5). Un tūlīt atved priesteri; priesteris viņam saka: Vai tu gribi gandarīt par visiem saviem grēkiem? Tas atbild: Es gribu. Vai tu apņemies gandarīt, pēc iespējas, no sava īpašuma, par krāpšanu un cilvēku maldināšanu? Viņš atbild: Nē. Un priesteris saka: Kāpēc nē? Jo es visas [mantas] ieliku radinieku un draugu rokās. Un sāk zaudēt valodu un tā mirst šis nelaimīgais.

Bet lai zin visi, ka jebkurā vietā un jebkurā veidā mirst cilvēks nāvīgajā grēkā bez gandarīšanas, un var gandarīt, bet negandara, sātans izrauj viņa dvēseli no viņa miesas ar tādām ciešanām un vajāšanām, kuras neviens nevar zināt, ja tās nepieredzēja. Un visi talanti, un vara, un zināšana, par kurām domāja, ka viņam esot, tiks viņam atņemti (sal. Mk 4,25; Lk 8,18). Un atstāj [visu] radiniekiem un draugiem, un tie paņem un dala viņa īpašumu, un pēc tam tie saka: Lai ir nolādēta viņa dvēsele, jo viņš varēja mums dot vairāk un savākt, nekā ir savācis. Miesu apēd tārpi; un tā viņš zaudē miesu un dvēseli šajā īsajā dzīvē, un viņš ieiet ellē, kur ir spīdzināts bez beigām.

Iekš vārda Tēva un Dēla, un Svētā Gara. Amen. Es, brālis Francisks, jūsu vismazākais kalps, lūdzu [...] jūs mīlestībā, kura ir Dievs (sal. 1Jņ 4,16), ar vēlmi skūpstīt jūsu pēdas, lai jūs šos un citus mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdus ar pazemību un mīlestību pieņemtu un pildītu, un ievērotu. Un visus tos un tās, kas šos [vārdus] labvēlīgi pieņem, saprot un citiem sūta, un ja šajos [vārdos] tie izturēs līdz beigām, lai tos svētī Tēvs un Dēls, un Svētais Gars. Amen".