Pārdomas un fantāzijas

Pārdomas un fantāzijas

Sākumā uzrakstīšu divus piemērus.

Pirmais. Pirms daudziem gadiem es nopirku kādā veikalā vienu baltmaizi un vienu pienu (1 L). Pārdevēja paskatījās uz mani ļoti nozīmīgi un ar lielo līdzjūtību teica: "Cik jūs maz ēdat..." Viņa domāja, ka visi mūki (divi vai trīs) kopā vienā klosterī ēdīs šodien tikai šo baltmaizi un dzers piena 1 L. Mani vārdi, ka es pavisam nekā no nopirktā neēdīšu, tikai komplicēja situāciju. Bet situācija bija vienkārša. Viens tēvs mani sūtīja uz veikalu, lai es nopirktu šo maizi un pienu, jo viņš to ēd.

Citreiz es nopirku ļoti daudz, starp citiem desu, maizi, sieru, ļoti daudz konfekšu, sulas - kopā kādus 4 lielus maisus. Un pārdevēja skatījās uz mani un uz produktiem, uz mani un uz produktiem, un tā vēl dažas reizes ar ļoti lielo jautājuma zīmi acīs. Mani vārdi: "Es praktiski nekā no tā neēdīšu" tikai komplicēja situāciju. Jo mīļā pārdevēja bija laikam pārliecināta, ka nabadzīgie mūki to ēdīs (varbūt uzreiz?). Patiesība bija ļoti vienkārša un protams pavisam cita. Notika bērnu rekolekcijas un tas viss bija priekš bērniem.

Tādus piemērus varētu rakstīt un rakstīt tūkstošiem. Bet tos es šeit uzrakstīju, lai parādītu, ka cilvēks, kādā veidā, automātiski vai neapzināti dara mazu kļūdu, kad informācijas, kuras saņēma pateicoties maņām (redze, dzirde, oža, garša un tauste), uzskata par patiesību. Bet tā ir kļūda, jo tas, kas ir spējīgs meklēt, atrast, saprast un pieņemt patiesību ir prāts, nevis kāda maņa. Prāts atrodas garā, cilvēka dvēseles dziļumos, un tā ir galvenā no trījām garīgām varām, jo vēl ir atmiņa un brīva griba.

Varbūt kādam tas izskatas smieklīgi runāt vai rakstīt par tādām nevajadzīgām lietām it kā nesaistītām ar dzīvi. Bet tomēr, bet tomēr.

Ja cilvēks neiemācīsies meklēt patiesību, veidot savu domāšanu, pārdomāt visas lietas un problēmas, tad var notikt, ka atnāks kāds otrais un pateiks kaut ko šim pirmam, ko redz vai dzird, un rezultātā pirmais ļoti pārdzīvos to, ko teica otrais. Bet es domāju, ka šajā situācijā ne pirmais ne otrais pat nemēģināja meklēt patiesību ar prāta palīdzību, bet vienīgi strīdēsies par to, ko redzēja, vai dzirdēja. Tomēr vienkārši tās ir tikai fantāzijas. Kad cilvēks katru domu pados prātam, lai prāts to apstrādātu un atrastu patiesību, notiks pārdomas un cilvēks atradīs patiesību.

Vēl vairāk, ja cilvēks ir kristīts un tic uz Jēzu Kristu, jo tad cilvēka prāts ir Baznīcas ticības apgaismots, lai atrastu un saprastu ne tikai patiesības par šo pasauli, bet arī patiesības par pašu Dievu, patiesības, kuras pats Dievs ir atklājis un deva Baznīcai, lai Tā tās sargātu un mācītu.

Ja cilvēks "sēž" tikai savās maņās un nevar iet tālāk, lai apstrādātu katru savu domu, tad vienkārši neatradīs patiesību. Lai atrastu patiesību un īstenībā lai dzīvotu vienotībā ar Dievu, ir jādzīvo pēc gara - gars nav tomēr kāda labsajūta, vai fantāzijas, miglas, vai abstrākcijas. Pateicoties tam, ka cilvēkam ir gars, Dievs vēlas satikties ar cilvēku viņa garā. Dzīve pēc gara atvēr cilvēku uz Svēto Garu, uz dzīvi pēc Svētā Gara. Ja kāds domā, ka tam ir vajadzīgi kādi diplomi, sertifikāti, līderu kursi, darbs universitātē vai kādu prezidentu atzinība, tad kļūdas.

Un šīs lietas, par kurām es šodien rakstīju, strādā 24 stundas dienā. Ja kāds domās, ka tomēr nē, un būvēs savu dzīvi uz maņām, kritīs - nav citas iespējas.