Klausīties, lai satiktos.

Klausīties, lai satiktos.

Vakar es biju ļoti noguris un viens no iemesliem bija trīs stundas aiz stūres sliktos ceļa apstākļos. Bet visi brauca ļoti uzmanīgi un es redzēju, ka kādā vietā stāvēja divas mašīnas. Varbūt notika kāda neliela autoavārija. Un laikam noguruma dēļ vakar vakarā es uzrakstīju tādu ziņu par betlēmīti, jo tā ir tāda vienkārša lieta, kura ļoti patīk - sevišķi bērniem.

Vajadzīga ir uzmanība un ne tikai vidažādākos ceļa apstākļos, bet uzmanība ikkatru brīdi, sevišķi tad, kad cilvēks satiekas ar cilvēku. Taču lai satiktos ar tuvāko, man ir vajadzīga uzmanība, jo tikai tad es klausīšos un dzirdēšu to, ko viņš runā. Un ja es dzirdēšu, tad ir iespēja, ka es satikšos ar savu tuvāko. Ir iespēja, ka es sapratīšu šo patiesību, ko vinš man atklāj, un es atbildēšu, tas nozīmē, ka es arī pateikšu patiesību. Un tā notiek divu cilvēku tikšanās.

Maza anegdote: kādreiz satikas trīs cilvēki. Pirmais runāja uzreiz to, ko domāja. Otrais runāja vārdus tā, lai tie visiem liektos esam gudri. Trešais runāja, ka jādara tas viss, ko citi runāja. Kad pirmais runāja, tad otrais domāja, ko pateikt tā, lai skanētu gudri, bet trešais jau gatavojas pateikt, ka tas jādara. Kad otrais runāja, tad nepabeidza, jo pirmais jau sāka runāt savas domas, bet trešais runāja: "Mums tas jādara!" Protams, viņi nekad nevarēja satikties, arī citi nevarēja satikties ar nevienu no tiem, jo viņi nemēģināja satikties patiesības līmenī.

Šodienas Dieva vārds:

"Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi?"

Tad jau vakar vakarā šī betlēmītes tēma it kā virzīja manas domas uz to, par ko stāsta šodienas Evaņģēlija fragments. Līdzīgi kā bērni, kuri taču bez valodas zināšanas var spēlēties, tā pieaugušie var satikties patiesībā. Tomēr kad sākas kaut kas jauns, bērniem jāmācās un arī pieaugušiem jāmeklē patiesība. Ja tas tā nenotiek, tad paliek tikai jautājums: "Kapēc jūs to nesapratāt, ko mēs jums runājām?"

Vai par mūsu paaudzi, par cilvēkiem, kuri dzīvo tagad, var pateikt, ka tie ir ticīgie cilvēki? Ar ko var salīdzināt mūsu paaudzi, vai ar maizi, kura pateicoties raugam, aug savā ticībā? Tas nozīmē, ka tas, ko dara cilvēks, atbilst Dieva gribai un tādā veidā viņi var satikties savā starpā, jo satiekas Dievā. Vai ar vīnadārzu, kas nes rūgtas ogas?

Un atpakaļ uz betlēmīti. Vai mums jau ir sagatavotas lietas, no kurām mēs taisīsim betlēmīti? Ja šodien mums ir grūti izdarīt pat tādu vismazāku betlēmīti, tad kā mēs varētu domāt, ka sagatavosim Bērnam Jēzum vietu savās sirdīs?