Kādu prieku mēs meklējam?

Kādu prieku mēs meklējam?

Šodienas Dieva vārds bija:

"Augsti slavē Kungu mana dvēsele

un mans gars gavilē Dievā manā Pestītājā".

Dieva Māte Marija, kura dzīvoja šajā pasaulē, priecājās Dievā. Tas bija un palika prieks Svētajā Garā. Par to es vakar vakarā uzrakstīju dažus vārdus. Vai pasaulei ir vajadzīgs Dievs? Protams! Vai pasaule meklē Dievu? Nemeklē. Vai pietiek runāt pasaules valodā, lai evaņģēlizētu? Tā ir kļūda. Evaņģēlizācijas valoda ir viena - tā ir Svētā Gara valoda.

Evaņģēlijā Jēzus mums atgādina, ka Viņa mācekļi nav no šīs pasaules. Tie, kuri pieņēma Jēzus Evaņģēliju un ieticēja, ka Tēvs Viņu ir sūtījis, nav no šīs pasaules. Kaut gan tie dzīvo šajā pasaulē, bet taču Jēzus lūdzās, ne lai Tēvs tos paņemtu no šīs pasaules, bet lai tos pasargātu no ļaunā.

Labi būtu, lai tie, kuri grib evaņģēlizēt, neaizmirstu, kādās lietās viņi grib piedalīties, ko viņi grib runāt ar savu muti, uz ko grib pārliecināt klausītājus. Cik viegli ir cilvēkiem atstāt dialogu, atstāt patiesību. Pavisam cita lieta ir meklēt dialogu, tikšanās patiesības līmenī, mīlestībā, bet no otras puses neko tādu nesaņēmt, nesaņēmt signālu, ka otrā puse arī grib dialogu un patiesību. Tā arī ir informācija, ka otra puse kaut ko tādu kā patiesība negrib pieņemt, pat negrib dzirdēt par patiesību.

Lai būtu evaņģēlizācija, jāsludina Kristus vārds - sākumā mazā Baznīcas kopienā, jo evaņģēlizatoriem pašiem jāpadodas evaņģēlizācijai. Tad būs drošība, ka tie kuri klausās, dzirdēs labo vēsti par Jēzu Kristu. Kad kādā cilvēkā dvēselē darbojas Svētais Gars, Kas palīdz cilvēkam atgriezties, tad ticīgajiem jāparāda sava dzīve no ticības, lai šis jauns vājš ticīgais varētu lēnītēm augt ticībā un citos tikumos. Šim jaunam ticīgajam jāparāda dzīve no ticības, kā rakstīja Apustulis Jēkabs. Un šai dzīvei ir jābūt skaistai. Par kādu skaistumu jūs domājat? Jā, skaistums ir no patiesības, no Svētā Gara. Šeit pat daudz skaidrot nevajag, jo katram cilvēkam ir prāts kā garīgā vara, galvena vara cilvēkā, vara, kura meklē, atrod, saprot un pieņem patiesību. Tad patiesa dzīve, dzīve Dieva gaismā, ir tas, kas ir vajadzīgs ikkatram cilvēkam, pat tad, ja viņš to nemeklētu.

Cilvēks, kas ir evaņģēlizēts, var pajautāt: "Vai es varu priecāties tā, kā Dieva Māte, kura dziedāja <Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā manā Pestītājā>? Lūdzu, parādiet man šo prieku, parādiet man jūsu dzīvi no ticības". Vairāk jautajumu nav.

Kāds Dieva vārds būs rītdienai?

"...un viņš runāja, slavēdams Dievu".

Liels paldies Cienījāmiem Lasītājiem par to, ka Jūs lasat šo blogu. Decembrī, līdz šai dienai, abos blogos, bija jau vairāk nekā 1500 lapu skatījumu.