Kunga Eņģelis

Kunga Eņģelis

Šodienas vārds ir:

"...un viņš runāja, slavēdams Dievu".

Vakar vakarā es jau rakstīju par Svēto Garu. Šodien vēl dažus vārdus.

Mūsu vārdiem ir jābūt sālītiem, tas nozīmē, ka mūsu vārdiem jāiziet no mūsu līdzdarbošanās ar Svēto Garu. Nekad nav ko gaidīt, ka atgriezīsim pasauli, ja mēģināsim kļūt līdzīgi pasaulei. Nekad neienesīsim prieku neviena cilvēka dzīvē, ja runāsim pasaules valodā. Katrs var savu domāt, protams, un runāt, kā grib, protams. Pateicība Dievam. Un meklēt patiesību? Protams. Pateicība Dievam.

Ja kāds nezin, kas ir pasaule, tad tas ir šī realitāte, kas pretojas Dievam un kur ir dzīve pēc miesas. Daudzus vārdus runā cilvēks un daudzus darbus dara, bet par visu atbildēs Dieva priekšā. Labākais ceļš - pildīt Dieva gribu, jo tad pazemīgs cilvēks paļausies uz Dieva žēlsirdību. Es nezinu - brīnīties vai nebrīnīties - kad cilvēks, aicināts uz svētumu (katrs ir aicināts uz svētumu), maz vērtē šo aicinājumu un laikam to saprot kā piekto kāju pie galda, tas nozīmē, ka būtisko cilvēks saprot kā mazsvarīgo. Un mazsvarīgo pieņem sevī kā nepieciešamo. Tukstošiem salmu kilogrāmiem pieņem un citiem šos salmus atdot, laikam būdams pārliecināts, ka tikai tad būsim laimīgi un citi mūs augsti vērtēs.

Rezultātā cilvēks zaudē, jo salmus uzskatīja par patieso vērtību. Un lai nebrīnas, kad viņam pateiks: paldies, tu mums jau neesi vajadzīgs, tu nesekoji patiesībai. Diezgan ātri mēs ieraudzījām, kas tu esi, mēs negribam draudzēties. Meklē draugus citur.

Tie no Jums, kuri lasīja par svēto Veroniku Džuljāni (es brīvā laikā turpināšu tulkot savu maģistra darbu), ieraudzīja, ka cilvēkam tik daudz ciešanu vajag (protams, vienam ir vairāk, otram - mazāk), lai Dievs šķīstītu cilvēka dvēseli un lai cilvēks, tālāk sekojot Jēzum, pazemībā pieņemtu Dieva gaismu un arvien lielāko vienotību ar Viņu. Vajadzīga ir ļoti liela pazemība, klusums, pazemošana, miesas mērdēšana, nabadzība garā, ir jāatstāj šī pasaule. Vajadzīgi gadi, vajadzīgi gadi, lai pēc smaga darba ar sevi cilvēks būtu gatavs drusciņ evaņģēlizēt citus.

Zaharijs visu savu dzīvi gaidīja nezinādams, ka tieši tā būs, lai dziedātu Dievam par godu: 

 
"...un viņš runāja, slavēdams Dievu".

Tā ir Dieva liela dāvana, bet sākumā, gadiem ilgi, jāmācās pieņemt no Dieva rokām mazās dāvanas (tās, ko mēs redzam, ir mazās lietas, jo Dieva darbi un dāvanas ir lielas). Labāk tad iet lēni Dieva gribā, nekā lēkāt bez Dieva un visu bezjēdzīgi zaudēt.

Rīt Dieva vārds mums atklāj šo notikumu, kurā tika izteikti cilvēka vārdi, vislielākie cilvēka vārdi, kādi bija, ir un būs šajā pasaulē un kurus var līdzināt tikai ar priestera vārdiem svētās Mises laikā, konsekrācijas vārdiem (bet īstenībā tie ir Jēzus vārdi).

Kādi tad ir šie vissvarīgākie cilvēka vārdi visā vēsturē? Jūs zināt šos Marijas vārdus, jo jūs tos skaitāt "Kunga Eņģelis" lūgšanā katru dienu:

"Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda".

Priecīgus Kristus Dzimšanas svētkus visiem Cien. Lasītājiem!