Svētā Veronika Džuljāni, kapucīne, 5.
Svētā Veronika Džuljāni, no daudzu
gadu klosterdzīves perspektīvas, bija pārliecināta, ka viss viņas
dzīvē ir Dieva mīlestības brīnums. Viņa bija jau pieradusi, ka
dvēselē savācās tik daudzas žēlastības, un tādā gaismā viņa
skatījās uz savu seno bērnību. Orsola redzēja, cik lieliski
viņas garigo dzīvi ietekmēja viņas ģimenes māja. Viņa
pasvītroja to, ka viņas mīlestība uz Dievu izgāja ārpus
parastiem rāmjiem. Jau šajā laikā viņa pieredzēja to, ko vēlāk
daudzas reizes dzirdēs no Dievišķā Līgavaiņa un Dievmātes
mutes: "Tu esi Mana iemīļota".
Orsolas
bērnībā un jaunībā, Jēzus, Kas parādījās Bērniņa veidā un
bija spēlēšanās biedrs, kļuva par Mācītāju un Līgavaini. Bet
Orsola iepazinās ar krustā sisto Jēzu un Viņa attēlā, kuru
ievainoja cilvēku grēki, Orsola atklāja "lielo
mīlestības un ciešanu noslēpumu".
Vienkārša sekošana, būvēta uz svēto dzīves aprakstiem, kļuva
par "sekošanu, līdzjūtību, piedalīšanos,
gandarīšanu".
Krustā
sistais Jēzus veda Orsolu uz Pestītāja Ciešanu meditāciju.
Krustā sistais Dievs kļuva par viņas mīlestības priekšmetu.
Arvien intesīvākas attiecības starp Jēzu un Orsolu darbojās
tā, ka no viņas dvēseles
dziļumiem staroja mīlestības jūtas, kas palīdzēja
viņai to parādīt darbos. Tuvība ar Jēzu vedīs Orsolu uz
ciešanām. Domas par Viņu un Viņa pestījošām Ciešanām
palīdzēja Orsolai izturēt stingrā apņemšanās kļūt par
līdzīgu Krustā Sistam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru