Kā tas saucas?
Es jau otro dienu rakstīju par betlēmīti, bet domāju par kaut ko citu. Lūk, mana latviešu valodas zināšana tomēr nav pilnīga. Jo laikam tas, par ko es domāju, saucas silīte? Piedodiet. Nu, bet šodien, pirms brīža uztaisīju silīti viens pats. Šī silīte, ticiet man, ir skaista. Tad tagad es varu tālāk gatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem.
Tomēr lai mēs nezaudētu no redzes loka to, ka Jēzus kļuva cilvēks mūsu pestīšanai, tas arī nozīmē, lai nomirtu par mums, tad rīt Dieva vārds no Evaņģēlija ir šāds:
"Cilvēka Dēlam [...] būs jācieš".
Tāpēc ar lielo dievbijību piedalīsimies ikkatrā svētajā Misē, jo tas ir Jēzus Kristus Upuris par mums grēciniekiem, Mīlestības Upuris.
Tāpēc arī rūpēsimies par to, lai mēs būvētu savu dievbijību smeļot no tīriem avotiem, no Baznīcas Mācības, no Tradīcijas, no Svētiem Rakstiem, lai mēs stiprinātos bieži ejot pie grēksūdzes un pieņemot svēto Komūniju, nemitīgi lūdzoties un darot labos darbus - vienmēr paļāvībā uz Dievu un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem. Lai Kristus Ciešanu, Nāves un Augšāmcelšanās augļi ir redzami mūsu dzīvē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru