Pārdomas un fantāzijas 2.

Pārdomas un fantāzijas 2.

Kā vēl var atšķirt pārdomas no fantāzijām (tā ir drusciņ turpinājums šai ziņai)?

Sākumā viens piemērs. Sāksim tā: sensenos laikos, kādā misiju kontinentā, tālu no jūras, dzīvoja kāds misionārs. Kā parasti ir misionāriem, tā arī viņam - bija daudzas draudzēs, lielas un mazas. Ik pēc laika viņš parādījās katrā draudzē. Katra draudze bija īpaša, sevišķā, pavisam cita un neatkārtojāma.

Pēc daudziem gadiem, kad jau veselība nebija tāda, kā iepriekš, arī parādījās problēmas ar naudu - arvien mazāk un mazāk. Varbūt sponsori nebija tik dāsni, varbūt vietējie cilvēki nezināja, ka, ja priesterim neko nedos, tad viņam nebūs, bet šoferiši (ne mašīnu bet laivu, jo vienīgie ceļi bija upes) prasīja arvien lielāko samaksu.

Tad misionārs padomāja: kaut gan es mīlu šos cilvēkus šajā draudzē, es vairs nebraukšu pie viņiem. Grūts lēmums. Kas ar viņiem notiks? Kad viņi gribēs priesteri, viņi visu organizēs, arī transportu, arī samaksās, dos ēst. Un būs labi. Kā izdomāja, tā izdarīja.

Kad sēdēja laivā un skatījās uz šo ciemu, kurā atrodas draudze, un kurš ar katru mirkli bija tuvāk, notika kaut kas neparasts.

Parasti mazā ostā, pie ciemata, stāvēja un gaidīja draudzes vecākie, lai sasveicinātos un vēstu priesteri uz baznīciņu. Tagad bija savadāk. Nebija neviena no draudzes valdes - nezin kāpēc -, bet bija vietējo bērnu liels pulciņš. Un šie bērni sasveicinājās ar viņu un sasveicinājās, un atkārtoja, un atkārtoja, un atpakaļ ļoti sirsnīgi un priecīgi sasveicinajās.

Kā jūs domājāt? Vai misionārs nemainīja savu lēmumu? Vai viņš nepārdomāja - ļoti ātri - to, kas notika, ko redzēja un dzirdēja? Viņš to pārdomāja, tas bija iekšējais dialogs ar Dievu, ar kuru viņš mēģināja vienmēr būt vienotībā. Šī patiesības meklēšana, ticības gaismā, neatstāja nekādas šaubas, ka Dievs pats par visu parūpēsies, ja jau deva tādu zīmi.

Ja kāds domā, ka viņš pats kā dedzīgs katolis ne vienmēr ir spējīgs stiprināt otro cilvēku ar patiesības un mīlestības vārdu, lai zina, ka Dievs par to parūpēsies bez salīdzinājuma labāk un sūtīs cilvēkus, pat nepazīstamus, kuri pateiks, piemēram: "Jēzus tevi mīl!" Vai tu domā, ka viņi paši no sevis kaut ko tā teica un ka Dievs to nav sagatavojis? Nedomā, ka tie ir tukši vārdi, pārdomā tos, jo šie vārdi nes sevī Dzīvo Vārdu, Kas mūsu pestīšanai kļuva Bērniņš.

Fantāzijas būtu tad, kad šis misionārs gaidītu, ka cilvēki viņu cienīs, rūpēsies par viņu, atrisinās visdažādākas redzamas problēmas, kuras taču redz, un būs brīnišķīgi.

Nu bet fantāzijām mēs sakām šeit "atā!" Pārdomas, domu lūgšana, izturība labā, dievbijība palīdzēja visu laiku visu redzēt Dieva gaismā. Un viens stariņš pietika, lai saprastu patiesību un to pieņemtu. Tas tā notiek tad, kad ir šī iekšēja vienotība ar Dievu un Dievs šo paklausīgu cilvēku vada.

Paldies, ka Jūs, dārgie Lasītāji, apmeklējāt manus abus blogus (decembrī vairāk nekā 2100 lapu skatījumu).