Rekolekcijas un kopienas Baznīcā.
Šajās trijās dienās es vadīju vai piedalījos divās rekolekcijās, kuras bija pavisam citas. Jo rekolekcijas garīgajā seminārā atšķīras no visām citām.
Šajās dienās es satiku trīs ļoti atšķīrīgas kopienas. Viena no tām ir, proti, seminārs. Pārējas divas ir pavisam citas. Bet arī šīs divas kopienas ļoti atšķīras viena no otras.
Visas šīs trīs kopienas dzīvo un darbojas citur (viena pat tālu no Rīgas). Sākumi ir arī citi. Bet visas šīs kopienas piedzima Baznīcā, dzīvo un kalpo Baznīcā un ved dalībniekus uz to, lai tie atrastu savu vietu Baznīcā, lai izpildītu Dieva gribu, to starpā arī aicinājumu, beidzot, katras kopienas mērķis ir Debesu Valstība.
Tā bija liela Dieva dāvana, lai es varētu paskatīties uz dažādām kopienām, sevišķi laju kopienām, tādā gaismā, kura tika aprakstīta divās ziņās manā blogā:
Šajās ziņās ir ne tikai teorija, kuru sagatavoja kāds priesteris, kurš tagad jau ir bīskaps, bet arī drusciņ no manas līdzarbošanās - ar jaunās evaņģēlizācijas skolu - pieredzes. Tomēr skatīties uz triju dzīvo kopienu darbību un, vismaz drusciņ, piedalīties to dzīvē tieši šajā laikā, tas ir nekas cits, kā Dieva dāvana.
Tad es varu pateikt, ka ir redzama Svētā Gara darbība tajā, ka kopienas nav slēptas, ka notiek tajās un caur tām konkrēto cilvēku ticības atjaunotne, ka kopienas ir citas, jo tajās parādas citi harizmāti, ka kopienas evaņģēlizē - katra pēc sava rakstura un iespējas - gan konkrētā kopienu darbībā, gan pēc tam mājās un citā vidē, kurā šie cilvēki dzīvo, strādā un mācās.
Un pat ja cilvēks ienes kopienā kādu vājību vai ticības deformāciju, tad tieši kopienā, tās lūgšanā, mācīšanā un mīlestības darbos, notiks dziedināšana un pat daudz daudz vairāk nekā dziedināšana - formācija, kas saucas arī "dzīve pēc gara" vai "dzīve pēc Svētā Gara".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru