ceturtdiena, 2017. gada 9. novembris

No kurienes rodas kapucīni?

No kurienes rodas kapucīni?

Facebookā, "Mazāko brāļu kapucīnu ordenis Latvijā" lapā, tika ievietota fotogrāfija no 1991. gada jūlija. Un šī ziņa būs kā īss komentārs.

1991. gadā, tieši jūlijā, man bija praksē mežos, Polijas ziemeļos. Es kā mežniecības students divas nedēļas biju vienā mežā, pēc tam divas nedēļas citā mežā.

Pirmajā prakses posmā man un maniem koleģiem bija sevišķs uzdevums - skaitīt briežus. Protams, mēs nestaigājām pa mežiem, lai tur meklētu bez nekādiem rezultātiem briežus, bet vakaros, netālu no meža, vajadzēja sēdēt uz kādas mājas jumta un gaidīt brīdi, kad brieži viens pēc otra sāka iziet no meža un skriet uz tīrumiem, kur auga viņu vakariņas.

Vienu vakaru saskaitīju tādā vietā 51 briedi. No meža mala (apm. 1 km.) izgāja tika daudz briežu. Mežs bija tomēr daudz lielāks un briežu daudz vairāk.

Par briežiem pietiek. Šajā laikā tas jau bija apmēram viens gads, kad es atklāju sevī aicinājumu uz kapucīniem. Es jau pirms gada sakontaktējos ar brāļiem Varšavā un katru mēnesi es braukāju uz klosteri, lai satiktos un parunātu ar brāļiem. Protams, vienmēr sākumā es piedalījos svētajā Misē.

1991. gada jūlijā man vajadzēja ļoti intensīvi dzīvot, kaut gan bija daudz laika atpūtai. Kāda man bija šī intensīva dzīvē? Katru svētdienu iet uz svēto Misi - dažreiz 10 km ar autobusu, bet atpakaļ kājām. Katru dienu rožukronis. Svēto Rakstu lasīšana un meditācija - katru dienu.

Tādai disciplīnai palīdzēja arī tas, ka septembrī mani gaidīja eksamens no entimoloģijas. Tāpēc visur man līdzi bija burtnica A4, kurā bija 100 lpp.. Katrā lapas pusē aizpildīta 100%. Katrā lapas pusē bija aprakstīta viena kukaiņu suga ar visiem sīkumiem, zīmējumiem, dzīves veidu, dzīves posmiem un tā tālāk. Kukaiņiem dzīve ir ļoti precīza, visām sugām ir līdzīgas lietas bet arī katrai sugai ir savas, citas lietas, laiki, posmi, dzīves vietas un tā tālāk.

Un tā katru dienu lasīju 2-3 lapas puses, jo tā nolēmu. Lasīt Svētos Rakstus un pārdomāt Dieva vārdu salīdzinājumā ar to bija priekš manis liels prieks. Brižiem domāju, kā būs pēc diviem gadiem, kad iestāšos kapucīnu ordenī? Par to, ka pēc 11 gadiem būšu Latvijā - nē, tādas domas nebija. Es ilgojos pēc dzīves vienkāršā klusajā klosterī, vienkāršā brāļu kopienā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru