No kurienes rodas kapucīni? II

No kurienes rodas kapucīni? II

Ziniet, kapucīni nerodas no meža - lai būtu skaidrs. Kapucīni rodas no kaut kā pavisam cita, bet mežs, protams, var palīdzēt. Kapucīni rodas no - vai kādam tas patīk vai nē - rodas no vientulības.

Ho ho, tūlīt parādīsies kādi psiholoģi, psihoanalitiķi un citi mājas psiholoģi, lai meklētu atrisinājumu nabaga kapucīna problēmām. Nē, paldies, nevajag.

Pirmkārt, vientulība, kā tāda, ir ļoti laba. Nav ko raudāt.

Otrkārt, vientulība nav iemesls, bet tā ir vide, kurā attīstās aicinājums. Aicinājumu nevar ieraudzīt tad, kad nav vientulības. Kad ir vientulība, aicinājumu var ieraudzīt.

Treškārt, vientulībā cilvēks nekad nav vientuļš, jo ir kopā ar Dievu. Un ne tikai cilvēks ir kopā ar Dievu, bet vienotībā ar Dievu, mācās dzīvot šajā vienotībā, pateicoties kurai var ieraudzīt arī to, ko Dievs viņam deva un dod, visas šīs garīgas bagātības.

Ceturtkārt, vientulība ir vide, kurā ļoti labi attīstās cilvēka attiecības ar Dievu un ar citiem cilvēkiem.

Tad pēc šāda īsa ievada mēs atgriežamies uz šo skaisto vasaru 1991. gadā. Kur bija šī vientulība, kas palīdzēja topošam kapucīnam, kā es to augšā uzrakstīju?

1. Tur, kur biju, nebija neviena cilvēka no manas lūgšanas grupiņas, no manas kopienas.
2. Bija tālu uz baznīcu un pavisam visur bija tālu no šiem mežiem, tad kad es pats gāju vienu-divas-trīs stundas, bija vientulība un laiks lūgšanai.
3. Vientulībā bija daudz laika lūgšanai, kā augšā jau rakstīju, un Svēto Rakstu lasīšanai, protams individuāli, vientulībā.
4. Cilvēks dzīvoja citā vidē, svešā vidē, kur dzīvoja, protams, labie cilvēki, bet kurus vajadzēs pēc kāda laiciņa atstāt.
5. Vientulība nesa iespēju daudz domāt par nākotni - tuvāko un tālāko, kaut ko saplānot.
6. Vientulība deva šo iespēju mācīties šo distanci uz pasauli, bet arī pieņemt to, ka nāks atstāt draugus, kad sāksies dzīve ordenī.
7. Vientulība palīdzēja ieiet garīgajā dzīvē, jau drusciņ saprast svēto Francisku, kurš arī atstāja pasauli un bagātības, un kontaktus, un gaišo nākotni, lai sekotu Jēzum Kristum paklausīgam, nabadzīgam un šķīstam.

 Es saprotu, ka es neatklāju nekādu Ameriku, izņemot vienu. Jo šajā laikā es arī biju Amerikā, trīs minūtes. Jā, bet konkrēti kādā ciematā netālu no mūsu mežiem. Šis neliels ciemats saucās Ameryka. Un kā vairākiem cilvēkiem ir dots katru dienu iet uz Ameryku pa sausu zemi, tā arī daudziem ir dots būt kapucīniem, kas rodas no vientulības.