Kā nest savu krustu?

Kā nest savu krustu?

Rīt, 30. novembrī, svētā Andreja Apustuļa svētki. Mēs zinām, kā izskatās sv. Andreja krusts, uz kura viņš nomira, un par to arī mums atgādina zīmes pie dzelzceļiem. Arī Skotijas karogs ņēma krusta zīmi no svētā Andreja krusta.

Kā nest savu krustu? Jēzus aicina pārdot visu, atdot nabagiem, pēc tam nākt, ņemt savu krustu un sekot Jēzum. Es atceros, ka bērnībā un jaunībā man bija grūti saprast krustu. Kas ir krusts?

Cilvēks var dzīvot tā, ka var pateikt: es esmu iekšā tukšs, man nav spēka nest krustu. Kāpēc viņš nevar nest krustu? Ja ir tukšs, ja šim cilvēkam nav citu smagumu, tad krustu nest būs laikam ļoti viegļi? Nu, bet nevar.

Cits cilvēks seko Jēzum, nu, bet tā 50%, lai arī atpūstos, lai būtu laiks pašam sev. Katrs mēģinājums paņemt un nest savu krustu, beidzas ar katastrofu. Jo nav tāda spēka cilvēkā - kaut gan atpūtās un spēki ir - nav tāda spēka, kas ļautu cilvēkam nest savu krustu.

Abos piemēros cilvēki ir nelaimīgi, neatkarīgi no tā, vai saprot, vai nesaprot savu situāciju. Bet ir vēl viena iespēja.

"Kā tu dzīvo?" - "Līdz robežām". - "Kā tu jūties?" - "Es nezinu, jo es esmu noguris". - "Tad tu esi nelaimīgs?" - "Nekādā mērā. Jo dzīvot līdz robežām nozīmē ļoti intensīvu un dināmisku dzīvi. Tas nozīmē, ka ar visiem saviem spēkiem, ar visu sirdi, ar visu prātu, ar visu savu dvēseli es gribu pildīt Dieva gribu. Tāpēc viss ir piepildīts līdz robežām, vai - kā teica Psalmists - mans biķeris ir piepildīts līdz malam. Es teiktu, ka tāda dzīve ir īstenībā pāri robežām, jo nav vairs vietas sevī - jo vecais cilvēks nomira - jaunā cilvēka dzīve, kuru piepilda Dieva gribas pildīšana, pāriet robežas un cilvēks var runāt: vairs nedzīvoju es, bet dzīvo manī Kristus. Man nav vairs spēka. Bet Jēzus runā, tā kā sv. Pāvilam, ka spēks pilnveidojas vājumā, ka Pāvilam pietiks spēka, jo tas būs no Dieva. Un, lūk, tā sākas krusta nešana, kad cilvēkam nav vairs spēka, ir slims, atkarīgs no citiem, un tajā visā viņš tomēr pilda Dieva gribu".

Tas viss, par ko es rakstīju augšā, notiek patiesībā un mīlestībā, un vienotībā ar Jēzu Kristu. Var pateikt arī tā, ka Dievs tur mūsu krustus savās rokās un to nes, bet aicina: Seko Jēzum. Tad cilvēks, kurš mīl Jēzu, izstieps savas rokas un pieskarsies krustam, nesīs to un tā sekos Jēzum.