Havaju salas.

Havaju salas.

Šis teksts nav par īstām Havaju salām, tad tas, kas gribētu kaut ko uzzināt par šīm salām, diemžēl šeit neko tādu neuzzinās. Varbūt vienīgi to, ka tur visu salu ir 137 un tās atrodas ļoti ļoti tālu no kontinentiem. Pietiek.

Es šodien domāju, ar ko var salīdzināt Baznīcas situāciju, ne tikai Latvijā, bet sevišķi arī Latvijā. Un dažādu iemeslu dēļ man asocējās ar arhipelagu. Protams baznīcu ēkas ir kā šīs lielas galvenas salas, bet vairākumā šajā arhipelagā ir mazas salas, tas nozīmē - ģimenes.

Nākama lieta, kura raksturo Havaju salas, tā ir, kādā mērā, nedrošība. Jo tur problēmas ir lielas: zemes trīces, vulkāni, tsunāmi. Ar tām var salīdzināt visas grūtības, kuras notiek draudzēs un ģimenēs, un arī kopienās.

Vienmēr vajadzētu paskatīties (es nezinu, vai tā notiek) uz, piemēram, savas ģimenes grūtībām tā, lai atrastu šo galveno un citas mazas. Tā ir kā šajā arhipelagā: vislielāka grūtība ir šā arhipelaga būtība, tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs no vulkāniem.

Es neesmu specialists vulkānoloģijā, bet man šķiet, ka vulkānu darbība, kura izveidoja konkrētas salas, dod tiem arī nemitīgi "dzīvību", un tas ir viss šis karstais būvniecības materiāls, lava. Līdzīgi katra draudze, kā arī ģimene saņem dzīvību no Svētā Gara un Viņš uztur Baznīcas dzīvību, uztur arī katru ģimeni, katru laulību, dāvājot šo karsto būvmateriālu, tas nozīmē, Dieva žēlastības, sevišķi mīlestību.

Un par to nedrīkst aizmirst, jo ģimene pieaug, attīstās, pēc tam, kad bērni ir lieli un brauc uz skolām mācīties, pēc tam meklē darbu un savu ģimeni, sala kļūst arvien mazāka un vajag daudz piepūļu, daudz domu, sarunu, darbu, laika, plānu un sevišķi mīlestības, lai saglabātu šo ģimeni, šajā vietā un šajā formā, kā bija līdz šim. Bez Dieva nav tādas iespējas. Tad, lūk, tas, kas  prasa visvairāk piepūļu no ģimenes, tas nozīmē, attiecības ar Dievu, ja cilvēki to samazina un atstāj - tas draud ģimenei, ka nepastāvēs, no otras puses tās ir katras ģimenes glābšana un pamats - attiecības ar Dievu, bet labas, paļāvības pilnas, saprastas kā Dieva gribas pildīšana. Es esmu pārliecināts, ka pateicoties Havajām, mēs labāk varējām saprast to, kas ir galvenais mūsu "salās", lai to neatstātu, un kas ir otršķirīgs, kas var mainīties.